Vai tas butu jāprasa?

Būt par draugu -tas nav darbs...,tas nav pienākums...., ja esi draugs tad esi,ja ne'tad ne

Nu ja tas ir darbs,tad tā ir ``haļava`` .

Draudzība ir galvenais vajag tikai gribēt un neaizmirst draugus .Citi ir tālaki citi tuvāki ,tā ir

..tas tiešām nav darbs...bet draudzība , tāpat kā jebkuras attiecības, prasa laiku un zināmu atbildību!...

Man ir tik pārs uzticamu draugu.

nav itka bet sad tad nakas izveleties vai pienakt tads bridis ka tev japienem smags lemums,lai palidzetu draugam vai izspalidzetu nelaime..

attiecības vispār ir smags darbs. abpusējs

Protams, draudzība ir attiecības, kurās jāiegulda darbs, lai tās neaizaugtu kā neravēts dārzs, bet diez vai to varētu nosaukt par kaut ko smagu.

....lai kļūtu par Draugu, prast- neprasa....,draudzību izcīna smagajos -dzīves atbildīgajos darbos....

Draudzība-tā ir sava veida atbildība... ,kur bez prasīšanas ir jāpalīdz...,ja to īsts draugs neredz...tad tas vairs ne tuvu nav draugs,bet gan tikai ........paziņa.(un arī tikai varbūt)
Vienkārši-par draugu-labu draugu-ir jāmāk būt.

Ja sirds ir klāt, tad tas ir tikai patīkams 'darbs'. Ja abpusēji - tad prieks dubultā!  

Ja tev ir kaut viens īsts draugs tad tu arī zini cik grūti vai viegli tas ir.

Nē, vien jābūt sirdsgudram .

  Tas NAU  DARBS - tā ir PRASME  SADZĪVOT ar KONKRĒTU  PERSONU.

Tas jau nav darbs!But istam draugam.tas ir forsi.

nu tas nau darbs
ta ir dzives jega,,,,ja nau draugs
tad kada jega dzivot

Reizēm grūts , reizēm viegls - no draugiem "neatkratisies'' arī tad , kad labprātāk viens gribētu pabūt .

Ja tas kļūst par SMAGU darbu,tad tā vairs nav draudzība!
Tam ir jānāk viegli ar prieku,uzticēšanos un smaidu!

Zini, būt draugam ir grūtāk nekā tas no malas izliekas, it īpaši ja esi tas labākais draugs....