..katrā no mums vēl joprojām mīt šis bērns...kas alkst uzmanības, mīlestības...jautājums- cik katrs atļauj šim bērnam sevī izpausties!...es šo bērnu sevī mīlu!!

Tā mana laime un posts

jāatzīstās- manī toč,  par daudz tā bērnišķīguma
Jaunajā gadā ir mērķis maķenīt pieaugt

Es visu laiku pauzu jums damas savas nesleptakas jutas un vis dzilakas fantazijas izdaribas bet jus tak mani uztverat ka tadu joku !   Kaa laij vel jums skaidrak pasaka ....ak jus ! ....sievietes taadas !   ....

reizēm.. aizveras, bet gribētos kaut tie mirkļi būtu vairāk, kad varu priecāties par ikdienišķiem prieciņiem.. ehh bet tagad bieži esmu pārāk samaitāta..

Ļoti reti. Pārāk nopietna, pārāk pieaugusi, rutīnā iesūnojusi.

Jā , kad kārtējo reizi elektrība pazūd - manas emocijas vārās kā ūdens katliņā ..

Es esmu pieaudzis bērns, kamēr tā būs, - būšu adekvāts un samērā tīrs...

Vienalga ko iemācos vai uzzinu no jauna,jo mūžu dzīvoju un mūžu mācos,esmu priecīga ,tātad tas tomēr vēl ir no bērnības.

Nekad sevi neesmu saliidzinaajusi ar dziivnieku, emocijas pauzhu vienmeer, par beernu sevi neuzskatu

Jā, riktīgi daudz!!!

Kam Tu to jautā? Tevī,nozīmē personīgi! Es gan esmu pieaudzis un runāju kārtīgi,vīru valodā!!!...

katram cilvekam ir dala bernibas

Ja ir  . Ka tad savadi?

Ir grūti būt reizē pieaugušam un reizē bērnam.Bet nekur jau tās emocijas tomēr nepazūd.Un tas,vai esi pieaudzis vai bērns,redzams pēc tā,kad un kā Tavas "bērna"emocijas ir redzamas,vai tas ir piemērotā laikā un vietā.Es ļoti ceru,ka vēl esmu bērns,bet ne tad,kad jābūt pieaugušai.

Jūtas ir,arī bērnību atceros.Ir te vakaros URLAS kas to ir piemirsuši.

Jā, jā. Vakar uzcēlu pagalmā sniega vīru. Skaisti reizēm atgriezties bērnība. Bieži to daru kopā ar mazmeitu.

Jā,ne tikai kripatiņa!
Tikai tagad domāju-tas no bērna,vai dzīvnieka?

mazliet no bērna mīt katrā no mums.