Vispirms saprast!
Ja tas izdosies,tad piedot jau ir viegli,,,,

  Par ko piedot, par ko saprast? Mīli un beidz filozofēt!

kas mil tas piedod

man patīk ..labi teikts..

bez sapratnes un pašupurēsanas ilgas mīlestības nebūs, paskaidrojumā jau visu pateici pati.......

Bombonkai šokolāde no manis  

Mīlestības varā viss ir iespējams .

to prot zemapziņā... kā veļas mašīna.. iemet iekšā un viņa pati visu izdara

ARĪ, un atzīt savas kļūdas.

Tā nu tas ir, bet kur jautājums?...

tikai ne bezgalīgi.

Un tas ir viss   .... vairāk nekā nevajag ?   

Kā var piedot,ja kāds cits makšķerē manā "ezeriņā"?! Jāsaprot gan,ja orgasms nav vienlaicīgs,ka otram arī to vajag...  

Mīlēt nozīmē mīlēt. Un ne ko citu. Lai varētu ar mīļo cilvēku būt kopā- tur nu gan vajadzētu vēlēties un arī - izprast  cilvēku- viņa rīcības motīvus, raksturu, audzināšanu, domas...Ko nozīmē piedot- pie-dot? Ko tad dosim klāt- labo, ne tik labo? Ja izprast otru cilvēku un tas izprastais ir pieņemams- tad veidosies kopā būšana- bez upurēšanās gājieniem- to gan nevajag, šitās spēles ne pie kā laba nenovedīs.Ja tomēr nav pieņemams kaut kas svarīgs - tad labāk iet katram savu ceļu.

Mīlestība ir ķimisks process, kad īpašas vielas smadzenēs ļauj redzēt pasauli savādāku: gaišāku, saulaināku, labestīgāku un tuvāku. Mīlēt nenozīmē skatīties vienam uz otru, bet gan lūkoties vienā virzienā: kopīgi domāt, sajust un elpot vienā ritmā... Būt saskaņā un harmonijā vienam ar otru, neredzēt trukumus, nepilnības un kļūdas. Mīlēt nevar ar prātu, mīlēt var tikai ar sirdi....Mīliet un pasaule KĻŪS LABĀKA. Ek, kā gribētos iemīlēties kādā SIEVIETĒ vēlreiz! Bet kur lai tādu sievieti atrod??? Nje jau uz ielas, lielveikalā vai tirgu???  Gribu iemīlēties un MĪLĒT!!!!

Ja patiesi mīli, tad pieņemsi to cilvēku tādu, kāds viņš ir, tad arī piedosi un sapratīsi.
Ja nespēj pieņemt viņu ar visām viņa nepilnībām, nespēj piedot un saprast, tad jau pašam jābūt skaidram, ka nemīli viņu (vai arī tikai savās domās esi iedomājies, ka mīli).

...."...cik ļoti svarīgs cilvēciskai būtnei ir līdzpārdzīvojums un otra cilvēka sapratne.Tā ne tikai iedrošina mūs , ceļ pašvērtību, ļauj atbrīvoties , atvērties un dara pievilcīgākus otra un savās acīs, bet arī paaugstina tuvības līmeni..Tādas tuvības, kurā rodas sajūta, ka pilnībā saplūsti ar otru, piederi otram, atdodies un tieši to pašu saņem pretī. Šajā saplūšanas procesā ir ļoti svarīgi sajust, ka tas otrs tevi pieņem tādu, kāds esi. Līdz galam un bez atlikuma....Tā , lai ārpusē nepaliek nekādi diegu gali un ķeskas.....Jā, jā ...ar visām tavām šaubām, kļūdām, slimībām , bailēm un sliktajiem garastāvokļiem.