Darbu daru no visas sirds, bet man par to maksā algu...
Ja varu palīdzē, daru to no visas sirds, bet es vai nu mīlu vai cienu tos cilvēkus, kuriem vajadzīga mana palīdzība...
Tad sanāk, ka tādu īstu nesavtību nezinu. Viss galu galā ir savstarpēji saistīt.   

Nē.

Vienmēr? Hm, šaubos gan. Man šķiet, tas jau būtu pārcilvēcisks sasniegums.

...tikai tajās darbībās, kur mana sirds liek būt nesavtīgai!

Jā ... bet velniņs sēž uz pleca un jautā - vai ta?  

Bieži, bet ne vienmēr.

kaut kā nesanāk - vienmēr

Nesavtīgums drīzāk ir negadījums

Cenšos....
Kā sanāk-ne man spriest!

JA tā sīki pētīt- tad nebūt nē. Strādāju es par samaksu- algu, jo man arī ēst gribas, jumtu virs galvas gribas...u.t.t... Bet ir viena nianse- cenšos , lai tas ko daru - būtu manis pašas izvēle- tad tā ir mana atbildība arī. Bez gaidīšanas- kas man par to būs..

bagāts viņš,bet mīkstu sirdi-tūlīt kabatā bāž roku,izvelk savu nēzdodziņu/citāts/