Kāds vnm skumst pēc kāda ..., skumji tikai , ka visbiežāk tie ir dažādi virzieni , kuros skumjas skatās ...

visi skumst pēc kāda. kāda, kam uzticēties, ko mīlēt, ko apbrīnot vai vienkārši būt kopā, pavadīt laiku.. pat lielākie ciniķi vēlas kādu ar ko aprunāties..

A vai vajag. Vismaz tuvakos 50 desmit gadus uz kukainciemu netaisos. Nu nebut nav iemesla!

Nāve.

Mēs vienmēr atgriezīsimies pie tiem, kurus mīlam, vai šķiramies uz nakti, vai līdz nākamajām dzīvēm - tā teicis Ričards Bahs. No sevis vien varu piebilst - katrs no mums ir tā "ieprogrammēts", lai kavētos atmiņās pie seniem draugiem, kāda nepiepildīta mīlas stāsta, saviem mīļajiem, kuri pašlaik nav kopā ar mums... Kādam tās ir gaišas skumjas, ar cerību, citam neremdināma sāpe, bet ir - katram, ikvienam... Un arī par katru no mums skumst kāds, pat mums nezinot, nenojaušot.

Hmm, taisni vai pārsteidzosi, cik visiem gribas paskumt Vai , pareizak sakot, gribas būt vajadzīgiem un svarīgiem..Tā nu tai dzīvē ir... bet - es neskumstu , nu nav par ko skumt, ir okey.. Kāds pēc manis- nu diezin vai, ļoti gribētos domāt, ka neviens tā nedara, jo ar sito atbildibu man galīgi nav laika krāmēties...

Nu laikam jau taču katram ir kāds īpašs cilvēks,par kuru domājot pārņem ilgas!