O... jā. Tā diemžēl ir bieža parādība.

Man nav daudz draugu. Domāju, ka tie, kas ir, paliks arī sliktos laikos.

Jā, tas ir nopietns pārbaudījums, bet mani nedaudzie draugi ir vienmēr ar mani, lai kādi laiki arī nebūt.

Ar savu bagātību nevajag plātīties .. ja tā ir tava garīgā bagātība .. to tāpat visi redzēs un novērtēs . , ja mantīgā .. tur vienmēr būs draugu bars apkārt , un tad tik tiešām turpinājums būs pēc tava scenārija!

bagatiba un nabadziba lidz nave mus skirs,parejie atkrit.

10x esmu rakstījis,ka draugi ir tikmēr,kāmēr ir vajadzība,pie pilnas bļodas draugu daudz!!!

Draugs nav kursh par to veelas kljuut,bet gan l
tas ko sirds pienjem.Var jau arii buut ka iedod draugam naudu un varu un vinjsh Tevi nepaziis.

Grūti tā viennozīmīgi pateikt- jā, tā tas ir.. Jo arī bagātība ir patiesi nopietns pārbaudījums draudzībai, it sevišķi, ja viens- pēkšņi kļūst bagāts, otrs- nē.

Tā runā, bet man tā, paldies Dievam, nav gadījies, ka kādas nelaimes dēļ, pazūd draugi. Iespējams, ka pati tiem neesmu ļāvusi pazust. Ir pat palīdzējuši cilvēki, kuri nav ne draugi, ne labi paziņas.

Piekrītu teiktajam.

Visi paliekam nabagi reizē
nav naudas, lai kaut vai sazvanītos
katrs savā nabadzībā sitamies pa dzīvi kā mākam līdz ausīm
kam tad pārmest?

nevajag draugus pirkt par naudu,tad nabagam klustot,vinus nepazaudesi...