Man šajā ziņā ar tētiņu jautri iet - viņš mani vienmēr ir mācījis un aizrādījis, bet ja kaut uzmanīgāko kritikas drumsliņu pret viņu pašu pavērsu, tad spuras gaisā!

bumerangu ka metisi ,turpat vien atgriezisies.

Kritikai jau ir divas "sejas". Ir laba kritika, no tās mēs mācamies, labojamies un sev kaut ko iegūstam. Negatīvā kritika principā nāk no nelabvēļiem un skaudīgiem cilvēkiem, to vispār jālaiž gar ausīm un nav jāgas to pat atcerēties. Par sevi teikšu, ka pozitīvo kritiku viemnēr uzklausīšu, bet negatīvā diemžēl arī man tā iet tuvu pie sirds, bet nu es cenšos no tās turēties pa gabalu.

Mani jau bridinaja.