Cik atceros, estētika ir mazliet saistīta ar cilvēka izpratni par skaistumu. Neesmu diža estēte, pieļauju, ka tiklīdz kādu kailu domu (savu vai svešu) mana apziņa "atgrūž" kā neglītu, tā pārstāj būt estētiska. Sanāk, ka tā tāda subjektīva reakcija. Katram cilvēkam sava.

kad paliek neērti, kauns,
cilvēks jau pats savus negludumus zina un jūt arī, cik tālu ir pieklājīgi atklāt, nodomus/domas/augumu, ko var atklāt tikai tam, kam uzticas
bet īlenu maisā noslēpt nevar,
turklāt kailumam nav obligāti jābūt ideālai pilnībai, šie daži, cilvēkam pašam vien zināmie sīkumi vienam pat varētu patikt, turpretī cits novēršas, tie kā garšviela piešķir garšu

slikts tas ģenerālis,kas nesapņo būt par pieminekli...

Katram  kailumam jābūt šarmam, ja tā nau , par ko tad runāt, tas ir tukš kailums

Ka vienam liekas nepieņemamis,otram tas,var likties,parasta lieta.Kādreiz jau teicu ,ka paskataties Praida gājienus un t.t.

Katram savi uzskati uz kailumu.Uz so jautajumu vienozimigi adbildet es navaru.

Palasi blogus, dažs jau atkal atklājis savas ne estētiskās domas un no visa spēka cenšas tās piedēvēt citiem.
Ar ķermenisko kailumu ir vienkāršāk. Kamēr ķermenis ir veselīgs, tas ir estētisks. /bez galējībām/

kad tas paliek pliks:)

......kad tas izraisa nepatiku

Kailums vienmēr patīkams, bet!!!....cik tālu! Katram sava patikas, nepatikas, estētikas robeža! Ļoti vienkārši.

tas ir ļoti individuāli,par ķermeni-atkarīgs no vietas un vides-nūdistu pludmalē riepu uz vēdera neievēro,guļamistabā-tam tā jābūt,bet topiņš līdz vai virs nabai uz ielas sievietei labākajos gados-smieklīgi vai bēdīgi.Domas-ja tās nepauž vārdos-katra privāta lieta,ja tiek publiskotas-jāuzmanas,lai kādu neaizskartu

Kad sprauž dupsī un ņem mutē!!!    Mežģīnes uz kailumu ir pievilcīgāk!
Blūzīte tai plāna,pupiņš cauri spīd,
Ļauj,lai zēna roka,viņai pāri slīd!...

Tajā mirklī, kad gribās skatienu novērst.

Laikam tomēr būtu jāšķiro lietas: ko runāt ar svešiniekiem, ko runāt ar paziņām, ko runāt ar tuvu draugu, bet ko pārrunāt tikai pašam ar sevi.

Tad kad tas paliek piedauzīgs.

Tad kad tas jau ir rutīna.

Kad uzmetas zosāda un tu saproti, ka tev tas nav pieņemami