.. .kā dažreiz prāts mēdz visu vienkāršo sarežģit...un kļūt NE-prāts...

Instinkti ir doti no dabas, bet prāts tiek trennēts un attīstīts ar dzīves pieredzi. Bet , kas tas" prātiņš" tāds?   

Prāts ir jāattīra,lai atbrīvotos no negatīvajiem elementiem un dzīvot realitātē,kura nodrošina sava"Es" izzināšnas spēka iegūšanu.Tad tas ne koriģēs ,ne bremzēs kaisli un protams ne mazinās,ne pastiprinās bet būs līdzsvarā.

Ko filozofē, kaisli var izpaust dažādi

Pràtinsh,ja var kontrolét instinktus,atrodas cità plauktà

Katram ir savi instinkti,un pratins tai skaita.Bet ir cilveki kuri nemak iekvelot otru.Tad mekle vissadus iemeslus.Tai skaita ari pratinu.

..nu tas jau ir.."cik tev ir iekšā!"

Prāts( nevis -"prātiņš") koriģēs instinktu izpausmes , nevis daudzumu vai esamību..

Zinātnieki ir pierādijuši ka smadzenes reaģē sekudāri un tikai tad parādās refleksi.Laikam jau tas prātiņš tad arī bremzē.

Prāts laikam gan izsaka to, ko diktē instinkti un jūtas. Pie kam ne pilnīgi, jo jūtu pasauli ne vienmēr var ietvert jēdzienos. Nu, ja ņem palīgā mūziku, ķermeņa valodu, tad varbūt. Šobrīd domāju, ka prāts nav gan instinktu sastāvdaļa, jo tad jau dzīvnieki arī varētu sevi koriģēt.

Žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri.
/ Purva bridējs, Rūdolfs Blaumanis/