Mēs bieži redzam skabargu otra acīs,bet baļķi savējās nemanam.....

Kad paskatos naktī debesīs, saku sev.:Tur kautkam ir jābūt......... noteikti ka kāds tur domā tāpat........

Mežā koki nav vienādi. Es redzu.

Diemžēl nē..... Ne visiem tāda spēja ir dota.

Nesu,tik redziga.Bet nekas pret to nebutu.Taja pasaule notiek daudz intresanta.

Kreatīviem ar to nav problēmu.

Katrs redz to,ko grib saskatīt,kāpēc, lai ielaistos maznozimīgos sīkumos.

"Vizuālisti" to labāk spēj, bet ar sevis pilnveidošanu jau var daudz ko panākt!

   Pastiepties un ar roku aizsniegt mākoņa maliņu.....

kad sapipejas tad netik to vie var redzet

domāju ka lielākā vaina ka to nesaskatām jo mūžiigajā steigā - bet  tad kad beidzot apstājamies ne to vien spējam ieraudziit - vajag tik piebremzēt ...

To var tibetiešu mūks un Šerloks Holms, no ūdenslāses aizdomāties līdz Niagāras ūdenskritumam.

Jā, esmu sākusi priecāties par it kā " mazajām" , bet īstenībā LIELAJĀM lietām!

Redzam,bet neziot nesaprotam!
Skarletai-to var VISI!
Tikai jātic un jāmācās!

ja nebutu ta smilsu grauda un vina bralu, tad jau nebutu zemes mums ,nebutu kur eksistet,tas smilsu graudins kopa ar citiem mums sniedz dienisko maizi,ja nebutu ziedosa zieda vai musu zemei butu zalums un ziedu skaistums,ja visa ta nebutu,tad mes neuzzinatu kas ir zieds ta smarza, skaistums un ari nebutu  parejo augu kas dod mums eksistenci,baudas smarzas,garsas, dazadas izjutas,visu ko mums dod daba,tam par godu japateicas planetai Zeme,vai ari Dievam,un ari mums.

Varētu, bet parasti šņabis aptrūkstas.

   Mācos redzēt ar sirdi. Citreiz sanāk labi, citreiz ne tik labi. Bet es cenšos.

Vienmeer vareetu buut labaak kaa ir :)
...redzeet pasauli smilshu graudaa vai sajust visu pasauli sevii....

esam.leca tak ir

mācos domāt ar sirdi un sajust ar prātu :)