Par tavām domām un sajūtām zina daudzi, jeb tikai daži? Tu dzīvo darbam un darbs dzīvo tevī, jeb tu aizver mājas durvis un visu lieko atstāj aiz tām?
Suns droši vien, vairāk pielāgojas saimniekam kā kaķis.
Ключевые слова: Dzīve38590, attieksme3443, personības telpa.0
Sargāju, un esmu nevisai priecīga, kad tajā ielaužas nelūgti viesi. Izņēmums varbūt ir tad, ja tiem cilvēkiem par mani ir rūpe vai interese.
Priekš svešajiem man ir priekštelpa
Sargāju,bet negodīgie jau vienmēr uzlauzīs tavas durvis,pat ja tu neatrodies savās mājās,bet esi kaut kur aizbraucis.
Sargāju.
Ienāca prātā doma par suņiem, kačiniekiem...viņiem ir sava vai saimnieku mentalitāte?
Sargāju, kā katrs normāls cilvēks...
suniem atlavu sargat
savu privātumu sargāju,ielaižu tikai zināmus cilvēkus
Ģimene taču ir tautas sākotne.Ja nav stipras ģimenes,arī tauta nevar būt stipra.
Personības telpa un personīgā telpa nav viens un tas pats,jo personības telpa ir krietni vien plašāka par personīgo telpu un ,to sargājot ,mēs diez vai piedzīvotu personīgo izaugsmi,jo tikai caur mijiedarbību ar citiem,mēs gūstam pieredzi,personības telpu lielākoties veido sabiedrība,ģimene...pat gribot ,nav iespējams to pilnībā izsargāt no svešo ietekmes...tas tā-tikai manuprāt
Ja sakaitina,tad sjo,netuvojies.
Sargāju savu personīgo telpu,bet personības telpu atstāju aiz durvīm.
Nav ne durvju, ne logu. Pat zvanu pogas nav. Reizēm tajā telpā pat pati vairs nespēju iekļūt...
man nav ko slēpt - kāda esmu tāda esmu, ja kādam nepatiik tā viņa problēma, bet uz galvas sev kakāt ne'laušu i neceriet !!!! , bet slēgtās telpas vienmēr vilina bezgožus ...
maz ,man nacies sastapt tadus svesiniekus,kuriem interesetu manas domas un sajutas....savu viedokli gan daru zinamu,bet ar padomu neapgrutinu...