Man liekas, ka absolūta nesavtība vispār neeksistē.
Ключевые слова: dzīve38617, nesavtīgums0, īstums.0
Brīžiem varu....
liekas ... varot sasisties, kad aiz interesēm aizķeras .... eksistē, bet reta parādība.
Domāju ka jā,ja ta nesavtība neaizvaino ne vienu..Ticu,ka vairākus tūkstošu metru garš dambis var sagāzties no skudru pūžņa.
Domāju ,ka jā,tikai ne pret kuru katru!
Cilvēks var būt nesavtīgs. Tikai jautājums - cik?
Kādreiz strādāju socaprupē par aprūpētāju, darīju daudz ko, kas nebija manos pienākumos - vienkārši gribēju cilvēkiem palīdzēt.
Vienu gadu dārzā bija tik daudz ķirbju, ka nebija, kur likt...katrs aprūpējamais (man to bija vairāk kā desmit) dabūja pa ķirbim. Ja bija iespējas, vedu viņiem apģērbu. Onkulim trūka maizes.....pirku no savas naudas.....utt.
Man ir radiniece, kura reiz atdāvināja džemperi, pašai par lielu, bet pēc gada prasīja atpakaļ.....
Cilvēki ir dažādi......
Mans dzīves moto: 'Ja ko uzdāvināji, atdevi - aizmirsti. Neprasi atdoto - atdot atpakaļ."
bet est ta gribas katram un ta sautiba tur slepjas
Ticu un pat esmu pārleicināta,ka nevis mērās izteiksmēs tādās,kā naudā,bet ,protams viss atkarīgs no cilvēka morāles.Tam kuram tā it dubultā,tāds jēdziens ka nesavtība vispār ir sveša.
reizēm jā
Viss,esmu palicis sautīgs,pietiek piedzīvojumu.
dotais - pašam devējam
Citā variantā nav gandarījums.
diezgan bieži, varētu vairāk, bet nemiilu cilvēku bezatbildiibu ...jo vairāk paliidzi, jo cilvēks k'lūst slinkāks (protams ne visi) ...