ja dzive iemacija ,manas asara jau sen neviens neredzeja un neredzes

grūti ,bet var! Tas ir jadara un jāsmaida,citadak dzīvei vairs nav jēgas.

...neviens jau nav vainīgs...
....kāpēc dusmoties uz citiem...

Tad ..klausījos mūziku,.... sarunājos ar Dieviņu(sevī) rakstīju uz papīra tad dedzināju..
..bet, to daru visu klusi pie sevis...jo otrs jau nepalīdzēs..tik izpļāpās...
tagad jau biezāka "āda uzaugusi ".....
.

..........uzlieciet mūziku un dejojiet ,kad slikts brīdis jūsu dzīvē..!

Nespēju vis - ka kāds uz kājas man uzmin , es bļauju   .

... nespēju un nekaunos no tā ...

Ir arī prieka asaras!  

Protams smaidu un lidz ar to ari pasaku ka ir

Neredzu nekādu jēgu šādi izlikties. Ja ir jau dikti draņķīgi- tad vēl tērēt spēkus - lai tikai saņemtos un izliktos par to, kas tobrīd galīgi neesi- smaidīgs cilvis... priekš kam...  

Smaidu arī tad, ja liekas - kaklu žņaudz ciet, bet asaras cilvēki apkārt neredz.  Arī bērēs esmu kā sastingusi (kad mamma nomira, raudāju mājās pirms un pēc bērēm). Kad aizbraucu uz kapiem, apsēžos un tur parunāju, kāda asariņa nokrīt.... Neciešu histēriskas scēnas, piem., kapos....mammas krustmeita pirms tam mājās esot kliegusi, kapos birdināja asaras, bet....aizbraukt un nolikt kaut vienu ziediņu...gadiem nevar....
Kad asaras smacē nost, turos......"uzcepu kādu dzejolīti"....pasmaidu.....

ne,noteikti nee... ja raud,tad raud... smaids bus pectam... :)

mierīgi....noriju to  krupi un smaidu,un tad klusība ja ļoti sap var arī paraudat...

ja speju,jo negribu lai kads redz cik loti man sap sirds :)

nē, vai nu raudu, vai ar smaidu!

protams, paraudāt var vēlāk.........

Lai nedariitu citam saapiigi ???
Jaa speeju , bet tas pasham veelaak ir veel saapiigaak !
Vieglaak ir caur smaidu birdinaat asaras .
Pareizaak atvainoties un nozust lai klusiibaa vientulji izraudaatos ! --- tas paliidz .

Jautājums - vai ir jēga atkal izlikties kāda priekšā un smaidīt?!
Pārāk daudz cilvēki slēpjas aiz maskām, kāpēc nevar vienkārši just - kā tas cilvēkam pienākas?!
Kāds teiks - lai neievainotu vēl vairāk!!!!
Es teikšu - ja ir kur iedurt- duriet, tikai paši kādā brīdī sapratīsiet ko nozīmē, ka sāp, un lai tā dzīve iet ieskrieties, sāpes un to iemesli tevi stiprina, bet ja tomēr esi vājš un neizturi, tad,,,,tad - paldies visiem, kas darīja pāri, paldies tā saucamajiem draugiem, ģimenei, tuviniekiem, kuri vienkārši nebija blakus, kad to visvairāk vajadzēja, lai tad tas paliek uz viņu sirdsapziņu kā mācība kā kkas kas parāda, ka tomēr dzīvnieki ir labāki un varbūt mēs cilvēki neesam cienīgi par tādiem saukties!!