Latvijas valsts: vai mēs piekrītam, ka tā ir nedalāma...?

December 2 2009 21:59

Dažreiz rodas sajūta, ka mēs te esam tādi kā traucējoši gadījušies... . Mēs esam neko nespējīgi darīt, būt un cerēt uz kaut ko. Mēs braucam masveidā prom, jeb dodamies "strādāt"... . Krievi mūs lamā un novēl mums pēc iespējas ātrāk aizvākties... . Mēs aizņemamies naudu, jau visus šos gadus. Mēs ēdam. Mēs cenšamies izzagt. Mēs nedomājam, kā dot- mēs ņemam. Mūs mīl kā "strādniekus"- visā pasaulē, kā mierīgu tautu mūs ir gatavi "adoptēt" Eiropā, kā arī Amerikā. Latvietis ir strādīgs. Latvietis ir likuma paklausīgs. Sūdus nevāra. Latvietis pasaulē ir viens no labākajiem darbiniekiem. Latvietis mīl savu tuvāko- tikai labi nodrošināts. Mūs necieš krievi. Krieviem mūsu "labestība" krīt uz nerviem. Mēs esam labi cilvēki. Sakām "lūdzu", "paldies", nelietojam "b--ģ", "na--j", cenšamies būt optimisti un ticam brīnumam. Mēs esam aizmirsuši, ka 1919. gadā sadevām, pa zobiem vāciem un krieviem un kļuvām "neatkarīgi" no vācu "baroniem" un krievu "boļševikiem". Mūs ir uzmetuši. Nekad mēs neesam bijuši spējīgi būt kā nācija- tikai no 1919. līdz 1940 gadam mēs bijām... . Šodien viss ir mainījies. Mēs izmirstam. Mums nav nākotnes, ja mēs nesāksim masveidā vairoties. Tā ir patiesība. Neviens mums nepalīdzēs. Neko mēs nespēsim, ja latvji nebūs daudzi un stipri. Mūs iznīcinās. Jau viss ir sācis notikties. Mēs nesatiekamies. Mēs nerunājamies. Mēs dzīvojam alās. Pasaule ir sliktākais, kas Dievam ir iznācis..., tāpēc to saprazdams Viņš fiksi nogrūda Zemi Sātanam. Sātans vāra asiņainu putru un mēs esam viņa izejmateriāls. Visi- ir materiāls. Neviena no tautām nav spējīga sarunāties, kā līdzīgs ar līdzīgu. Kā paliec vājš tā Tevi iznīcina. Tu esi "māls". TU! VIŅŠ! VIŅA! MĒS!
P.S. Es esmu arī "viens no mums". Es esmu izmisis, jo mūsu tautas kulturālība ir mūsu fiziskās pastāvēšanas "kapracis". Mēs neko nevaram izdarīt. Mēs mākam tikai ēst. ..."septiņi trekni gadi"... Mēs esam trekni. Ļoti skumji, ka mēs neko nespējam, kā tikai nomirt... . Jā- mēs "mīlam" hokeju". Mēs esam forši čaļi un "čalenes". Mēs vēl esam... vai ilgi...?

Only authorized users can comment

Comments (4)

Ansis F. December 11 2009 10:14

Jā, bet tie ir tie "mīļie", "tuvie" un čatiņš ar "tautiešiem" ir šeit- publiskajā telpā. Protams ir arī interešu klubiņi- makšķernieki, dzejas lasītāji, politiķi, bet nav jau tā galvenā- vajadzības būt kā nācijai savā zemē. Kā piemēram ir Francijā, Itālijā, Amerikā(tur šobrīd ir Meksikāņu problēma). Es vakardien paklausījos diskusiju par to vai Georgijāņi ar Rusijāņiem varētu "draudzēties". Atbilde no Georgijāņu puses bija- kad izvāksiet okupācijas karaspēku tad parunāsim. Viņiem ir "aknas". Mums ir "mīlestība". Mēs laikam pametīsim šo teritoriju- šo pareģojumu es izteicu pāris gadus atpakaļ- tas bija kontekstā ar Rusijāņu jautājumu un mūsu valsts "mīkstumu". Paši Rusijāņi mīl, ka ar viņiem kaujās- tā ir tāda jocīga tauta- kad ar Rusijāņiem pa labam- viņi uzsēžas uz kakla, kad pa sliktam- tad viņi ir PRIECĪGI! Absurds. Nevienā Eiropas zemē (ja nu vienīgi Balkānos) nekas tāds nav iespējams, bet te...? Ar to mums ir jārēķinās un varbūt jāpamet šī teritorija?

Ernests N. December 11 2009 02:11


Mēs satiekamies un sarunājamies gan satikušies ar draugiem un mīļajiem dzīvē, gan virtuālā draugu lokā. Mēs sākam izplatīties pa visu Eiropu un tālāk. neredzamas saites mūs sien un mēs kontaktējamies viens ar otru viegli un ātri, lai kurā Zemes malā mēs būtu.  Mēs ņemam vērā seno sakāmavārdu, ka viena galva labi, bet divas vēl labāk. Mēs tāpēc esam gudri un citi ieklausās, kaut arī mūsu nav tik ļoti daudz.

Nekreņķējies! Domā uz labu un nāks labais!

Blocked profile December 7 2009 21:34

Pagaidām /man/ nav tik slikti, lai nebūtu sliktāk. Bet! Ja vajadzēs, es mājās nesēdēšu un PANORĀMU neskatīšos.

Blocked profile December 5 2009 08:37

Kad tad paēdis ir sapratis neēdušu?Kad 300 nav jājuši visus.?

Sign In

Login