Ja kādu dienu Tev būs sajūta, ka gribi raudāt, piezvani man.
Es neapsolu, ka varēšu likt Tev smieties,
Bet es apsolu, ka raudāšu kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tev gribēsies aizbēgt no visa, nebaidies, bet piezvani man.
Es nesolu, ka lūgšu Tev apstaties, Bet es došos kopa ar Tevi.
Ja kādu dienu Tu negribēsi nevienu dzirdēt, Piezvani man.
Un es apsolu būt ļoti kluss.
Bet ja kāda brīdi Tu zvanīsi un Tev neviens neatbildēs, Steidzies ātri pie manis, jo, iespējams, šajā brīdi Tu būsi vajadzīga man. Draugu īstās sarunas rodas no klusēšanas. Svarīgs ir nevis pateiktais, bet tas, ko nevajag izsacīt...
Keywords: Draugu īstās sarunas rodas no kl0
,,Patrīcijas dienasgrāmata''
Piedod, bet ir ļoti svarīgi pateikt no kurienes ir ņemts teksts.
Bet, teksts ir šausmīgi paties, un skaists. Milzīgs paldies grāmatas autorei- Annai Skaidrītei Gailītei!
Ir reizes, kad vajag paklusēt, bet tikpat biežas ir reizes, kad klusumam ir postošs spēks. Un plaisa rodas tieši no klusēšanas...
Var jau būt ka tā arī ir.
Draugu īstās sarunas rodas klusēšanas brīžos starp izteiktajiem vārdiem!
Uzskatu, ka tomēr ir svarīgāk pateikt un runāt nevis klusēt un domāt ka tāpat viss ir skaidrs bez vārdiem. Jā pēc tam var paklusēt pēc runāšanas. Tādējādi es nepiekrītu par klusēšanu.
Kājās ir intelekts!
Skaisti pateikts!Man ir tāds draugs...