. Kas zināmā stundā grib pamosties no miega, tam vakarā, gulēt ejot, ar kreiso kāju jāmet krusts un jāsaka: "Dievs tēvs, Dievs dēls, Dievs svētais gars, palīdzi man tai stundā uzcelties!" Tad tai stundā tiks kā no gultas izgrūsts. Bet ja piecē-
lies liksies atkal gultā, tad nogulēs ļoti ilgi./F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 197./
Lai zinātu, vai laiks augšā celties vai ne, tad iebāž pirkstu pakaļā un paož; ja skāba smaka, tad jāceļas, ja nav skāba smaka, tad vēl jāguļ./J. Līnis, Taurene./
Pie durvīm nakti nevajaga gulēt, jo tad gari gulētāju aiz kājām vazā. [Sal. gulta.]
/K. Jansons, Plāņi./
Ja blakus gulētājs pa miegam velk otram apsegu nost, tad tas ir skops cilvēks.
/P. Zeltiņa, Rīga./
Vakarā, ejot gulēt, vajaga uz sienas pie gultas uzvilkt lietuvēna krustu, tad naktī nemocīs lietuvēns. /K. Corbiks, Jelgava./
Ja vakarā ejot gulēt nepārmet krustu, tad naktī māc lietuvēns. /O. Eglīte, Glūda./
Kad guļot rokas saliek uz krūtīm, tad lietuvēns moca. /Z. Pūtele, Sabile./