Pieturesos pie klasiskam vertibam.Ka teicis Stropu Voldins"Muzu dzivo,muzu macies vai mocies".Galvenais izbaudit mirkli,nepalaist to garam.
Lai pec tam saprastu,kad esi vinnetajs,ne ka savadak.

Ādamam bij` septiņ dēl`.... Nekas nav vienmēr... un visi....Vienīgi mēs paši mainamies, un citi arī. Un ja kādu laiciņu ir bijis labi kopā,tad paldies otram par to. Patreiz vairs nav? Otrs pie tā nav vainīgs, tas rezultāts kopēji sasniegts.

Bet ja nu tā nepareizā esu es pati? Par to ilgi un smagi jādomā, pirms izdaru secinājumu. Viena pagale nedeg!

Par ,,vienmēr'' absolūti  aplams  apgalvojums .

Mums pēc tam....tā tikai liekas,ka....nepareizajos[citiem tie ir pareizie]..

..........un ko darām te, vai meklējam pareizos

Mīlestība ir akla!

Nu ir tā reize, kad -
            nevaru nepiekrist Jurim

nekas                http://www.youtube.com/watch?v=IXdNnw99-Ic

Mēs vienmēr nedarām to, kas jādara. Pat, ja zinām, kas tas ir. Reizēm visa dzīves burvība ir tā, ka izvēlamies nepareizo.
    /Ērihs Marija Remarks/

jaa ta ir,bet tapec macamoies no ta laij turpmak to pasu nesadaritu

Ēdam nepareizo pārtiku, dzeram nepareizo ūdeni un vispār, kas šajā dzīvē ir pareizs...