Par bērnu izglītošanu un audzināšanu visupirms vajadzētu domāt vecākiem, lai vēlāk nav jāraud, ka bērns sliņķis un izlaidenis    Bet skolotāji brīvlaikā raksta e- žurnālu un pie viena pasmejas par bla-bla-bla problēmām amigosĀ.  

"'Izdīga spārni lidojumam. Un izaugu."' Mūsu lielākā kļūda ir tā, ka neprotam, negribam, nemākam paskatīties uz sevi no malas. Lai visiem jauka diena, arī skolotājiem, kuriem būtu jādomā par bērnu izglītošanu, bet viņiem patīk sēdēt AMIGOS.

Ufff, laikam jau tas periods garām, kad sevi pārāk daudz kritizēju. Izdīga spārni lidojumam. Un izaugu.
Bet, ja par citiem- kas man daļas?- galvenais, savu darbu un man paredzētās lietas, godam izdarīt.

Tad, kad kritizē, ieslēdzas aizsardzības mehānisms, es jau tāds/tāda nemaz neesmu.
Bet kritiku jāmāk šķirot. Ja kritizē, vajadzētu pamatot, kāpēc, nevis tikai pateikt un cauri. Ja tam ir patiess pamatojums, varbūt vajag ieklausīties . Bet akli klausīt katrai kritikai arī nevajag, jo tas jau var būt arī tikai subjektivs, nevis objektīvs spriedums.  

Nu tāds jau tas cilvēciņš ir.......gribās jau kaulus otram apmazgāt!
Gadās jau..........bet visvairāk es nesaprotu tos,kas to dara visu laiku..........vai ta
darba nav,savas dzīves nav......cilvēkam vienmēr ir ko darīt,bet nē takš..........
neliks citus mierā un gulēt ar nevar,kamēr savu žulti neizlej(es jau te par konkrētu
gadījumu)............neizprotami!

Sveša ir ērtāk saskatīt.