Kārtējo reizi es plosos

Kārtējo reizi es mostos

Kārtējo reizi es slīkstu

Kārtējo reizi es nīstu

Nīstu es sevi

Par to ko Tu devi

Līstu pa zemi

Kliegtu pret sauli

Bet vai tam ir jēga?

Sprāga šis ziepju burbulis

Un līdzi tam arī es

Domas tik vienas prātā rosās

Pārtraukt šo nicību ko par dzīvi dēvēt mēdz

Es aizveru acis

Jūtu, ka ūdens smeļas mutē

Prieks pārņem manu sirdi - es slīkstu

Beidzot es pazudīšu

Beidzot kā svece izdzisīšu

Bet atverot acis

Kluss ...

Atkal viens ...

Atkal man virsū metas pūlis

Un plosa savā nežēlībā

Un ziniet ko?

Man tas vairs neinteresē

Man vienaļdzība mājo sirdī

Kā pret pūli, tā pret sevi

Pūlī nez kāpēc meklēju Tevi

Vai tā bij tikai ilūzija?

Pavīd Tavs tēls man acīs

Gaidu, kad zvaigznes man ko sacīs

Kluss ...

Tukšs ...

Norit kārtējā lāse man pār vaigiem

Kluss ...

Es kliedzu čukstot

Kluss ...

Un atkal visi patraucas garām

Tiem nerūp emocijas

Stiegā tie pat nepamana

Ka sabradā kārtējo stādu

Kārtējo Zemes bērnu

Kluss ...

Es atkal kliedzu

Iznāk tikai kārtējais čuksts

Kluss ...

Visapkārt meli tīksminās

Kārtējais tik nosmejās

Bet es ne -

Es dziestu bezvējā ...........