'Runājot par parastumu, es ar to domāju normālu, viduvēju, vienkāršu, ikdienišķu dzīvi. Vienmuļu. Vai skaidrs?

Zinu, zinu. Man vajadzētu justies pateicīgai. Parastumam ir arī savas labās īpašības. Es varētu būt cilvēka mutants ar pietiekami elastīgu ādu, lai manu apakšlūpu varētu uzvilkt pāri pakausim, vai pārmērīgi auglīga sieviete ar noslieci laist pasaulē sešus bērnus uzreiz, kas kļuvusi par lepnu māti trīsdesmit sešiem pilnīgi vienādiem, plašsaziņas līdzekļus mīlošiem knēveļiem, vai kāda, kas nopietni lieto narkotikas. Tad mana dzīve būtu ievērojami sliktāka par to, kādu šobrīd vadu, taču pat šāda apziņa nesniedz tik lielu mierinājumu, kādam tam vajadzētu būt.'
                                            
                                              Adela Pārkere"Mirāža"