Vai zināt tās skaņas, to smaržu, to dīvaino sajūtu, kad saproti, ka ir mainījies gadalaiks. Apkārt izmainās smarža, Tu jūti visādus sīkums, saod smaržu kuru Tu nespēj aprakstīt, bet zini, ka tā smaržo rudens. Vēja skaņa lapās, kas turas vairs pēdējiem spēkiem. Spītīgi turas pretī vējam. Brīžiem liekas smieklīgi, cik cilvēki vēl cenšas turēties pret tam, ka jau pienācis rudens, tur logus vaļā, staigā T-kreklos vēl velkot pēdējo vasaras stīgu. Interesanti gan, kāpēc cilvēki rudens laikā nevar būt tik pozitīvi kā pavasarī. Smaidīt, priecāties par dzīves sīkumiem, uzvesties pilnīgi savādāk kā ierasts ikdienā? Kāpēc tā nav, ja rudenī tak ir krāsu apkārt ir daudz vairāk? Pavasarī tak viss ir netīrs pēc ziemas, sniega šļuru sanestas smilšu čupas. Vispār šovakar liekas, ka nesaprotu vispār vairs kā dzīve ir iekārtota un kā cilvēks domā. Jo neredzu es vairs nevienam cilvēkam dzīves jēgu. Visi ir depresivi, visiem ir tik daudz problēmu. Cik ļoti gribas atgriezties bērnībā, kad nekas mani neskāra, ja neskaita savstarpējas attiecibas ar sētas čomiem un meitenēm, kas protams nākamā ritā jau bija aizmirsts un varēja turpināt spēlēties smilškastē nemaz neatceroties to, ka dienu iepriekš bija strīds, kas tāpat bija par smieklīgu problēmu. Liekas, ka cilvēki pēdējā laikā strīdas par pārāk daudz sīkumiem un ka vecāki pārāk daudz bļauj uz bērniem un vēl sazinkā bojā paši sev noskaņojumu. Nenovērtē klātesošos cilvēkus.

Nedaudz padomājiet par sīkumiem, kas dzīvē ir tik skaisti. Novērtējiet to. Cilvēka apskāviens, bērnu smiekli, citu cilvēku uzslavas, citam pateikt ko labu, palīdzēt kādam vienalga kādā situācijā… Ir tik daudz skaistu lietu apkārt! Dzirdiet, redziet, jūtiet!!!