Viss bija mainījies,
Bet tomer palicis tas pats.
Tu biji viens,
Bet tomēr ar kādu kopā.
Tev šķita viss it dzīvs,
Bet tomēr tā nebija.
Viņš stāvēja, acīs asaras,
Bet tomēr priecīgs.
Atmiņās palicis viss,
Bet tomēr gandrīz nekas.
Bērni spēlējās kopā,
Bet tomēr katrs ar savu mantu.
Ļaudis klīda vieni,
Bet tomēr bezrūpīgi.
Tu sedēji ar viņu kopā,
Bet tomēr atradies kaut kur citur.
Viss bija mainījies,
Bet tomēr palicis tas pats.
Keywords: dzeja18356
Vēl vēju pilni gaisi,
Vēl saule krastā nāk,
Vēl brīnumus Tu taisi,
Vēl nevar savādāk!
Māris Melgalvs