Sapnis par Latgali
Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? –
Viss nu ir sakusis sudraba mirgā...
Kur zili zied ezeri, zili zied lini,
sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.
Latgale mana – sērdiene dārgā,
sargā vēl tevi pilskalni sirmie?
- Kur sākas ezeri? Kur beidzas lini?
Kas mani pārnākot, sagaidīs pirmie? –
Tur zeme un altāri vīraku elpo,
ziedos slīgst krusti, ceļi un mājas.
Zvaigžņu atspulgus ezeri auklē –
Dievs vēl ar cilvēku tur sarunājās...
Skanošā skurbumā apmaldās laiks tur,
noreibst un ļaujas, lai straumes to nes.
Latgales dzidros ūdeņus dzēris,
esmu tās mūžīgais gūsteknis es.
Īss bij mans sapnis svešajā naktī –
atmodies jūtos es labāks un tīrāks.
Latgale mana – jaunības zeme,
Vēl skurbina mani tavs atmiņu vīraks.
/dzejoļa autors Valdis Krāslavietis/
Keywords: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Ko varetu nozimet uzraksts Latgaliesu valoda-Nasovcam-butu Tiesais tulkojums?
super. PALDIES!
Šī ir ļoti,ļoti skaista dziesma! Paldies!
Runājot,par Latgali vienmēr liekas,ka cilvēki daudz
mierīgāk uztver visu notiekošo un daudz pilnasinīgāk izbauda
dzīvi nekā ,teiksim ,Rīgā!
Ja Latgalietim pavaicāsi,"Nu ,kā tagad ir,kad krīze atnākusi?"
Viņš atbildēs-"Viņa, jau nekad no mums nav aizgājusi..."Un pasmaidīs!
Pazīstu Latgali. Itsevišķi AGLONU.tur mācījos.dejolis skaists tur tik tiešām vēl sarunājas ar Dievu.
Mazs bērns būdams, nevarēju sagaidīt, kad mamma beidzot atstās to linu pogaļu lauku........šķiet tā vākšanas šņakstoņa ilgu laiku nepazuda no ausīm.
skaists dzejolis
Jā, man arī ir tufvi Latgales zilie ezeri un kalni, bet par liniem vienīgi var pasapņot!Nav vairs to linu un cukurbiešu ar nav. Tagad cukurs tik dārgs. labi, bet tas jau atsevišķs temats. plika un ekoloģiski aizdomīgi izģērbta patreiz ir Latvija. vajadzētu to piesārņot ar kādui rūpnīcu. savādāk nav pat zilo, skaisto linu rūpnīcas, kur tiek piesārņota apkārtne.