Labākās atmiņās tieši ir tās,kuras nav sāpīgi atcerēties!
Sāp tie brīži,kad labās atmiņas pārtop...ne tik labās...
Nekas vairs nebūs tā,kā ir bijis un tieši šīs daudzveidības dēļ dzīve ir skaista!

Tieši pirms rītausmas ir vistumšākā nakts ..., viss , kas noticis ar mums , dara mūs bagātākus ..., slikta pieredze arī ir pieredze ...

Nu, nu, Romanovska kungs, vai tad nu uzreiz tik kategoriski?! Var jau tomēr gadīties, ka domā gan par nākotni un tomēr iebrauc galīgās auzās! Tad nekas cits neatliek, kā no piedzīvotā izvilkt kādu mācību, bet atmiņas paglabāt vai papūlēties aizmirst - tas jau, kā kuram raksturam labāk šķiet.

Tādas lietas notiek ar tiem, kuri dzīvo tikai ar ŠODIENU, NEDOMĀJOT par NĀKOTNI.
Kas domā par NĀKOTNI, tas atbilstoši veido savu DZĪVES  CEĻU, kurš NENOVED
STRUPCEĻĀ...

labākais, kas ir bijis,  ir jāatceras bez sāpēm, ar maigumu un pateicību,
ka tas tev IR BIJIS dots!  
paslēpjam šīs atmiņas azotē un glabājam kā dārgumu, un dies'dos, būs vēl...

nekad nesaki nekad.Naks citi sapni,virsotnes.Jamacas no pielautam kludam.Vesture tacu atkartojas,tikkai katreiz cita kvalitate.

Nebuus taa, bet buus savaadaak, un jo ilgaak seeriigi laiku pavadiis atminaas, jo ilgaak  buus jaagaida jaunie iespaidi

atcereeties ir jaamaak ar optimismu!!!gandriz nekad nav taa,ka nespiid kaada spozhaaka dzirksteliite pat tumshaakajaa briidii:p

Tas pāriet!
Un tad var atcerēties ar rāmu smaidu, bez pārspīlētām emocijām.
Tā viš i!