Pašapmierināti cilvēki, kas lepojas ar saviem panākumiem, riskē ātri vien pazaudēt slaidu augumu. Tā apgalvo Čikāgas un Dienvidkarolīnas universitātes pētnieki. Psihologi konstatējuši, ka lepnums par sevi un savu rīcību vājina paškontroli. Savukārt tas palielina iespēju, ka cilvēks drīzāk izvēlēsies uzturā lietot neveselīgu pārtiku. Rezultātā veiksmīgs, lielus panākumus sasniedzis cilvēks īsā laikā var pieņemties svarā. Starp citu, tas pats notiek ar cilvēkiem, kas ievēro kādu diētu. Bieži vien pēc pirmo rezultātu sasniegšanas, kad liekais svars beidzot sācis zust, cilvēks ļauj sev atslābināties. Tā lepnums par sasniegtajiem rezultātiem stimulē cilvēku veselīgo dārzeņu salātu vietā notiesāt hamburgeru vai ceptus kartupeļus.

Lūk, kā šo pētījumu komentē radošā psiholoģijas centra Ģimenei vadītāja psiholoģe IVETA GĒBELE.

«Iespējams, šajā pētījumā ir daļa patiesības, tomēr negribētu likt vienlīdzības zīmi, ka lepnums par sasniegtajiem rezultātiem stimulē cilvēku veselīgo dārzeņu vietā notiesāt hamburgeru vai kartupeļus frī. Varu piebilst, ka veiksmīgs, panākumiem bagāts cilvēks ir nevaļīgs. Viņš maz laika veltī sev, tas attiecas arī uz ēšanu, darbs dzen darbu, idejas rodas ātrāk, nekā tās var realizēt. Dažreiz šie cilvēki tikai vakarpusē attopas, ka diena jau galā un nav pat pusdienas ieturētas. Tad seko pierīšanās, kad ķermenis dabū vairāk, nekā tam vajadzīgs un ne to veselīgāko, jo tie paši salātiņi ir jāgatavo, atkal jāvelta tik dārgais laiks. Ērtāk paņemt hamburgeru vai frī. Veselīgs dzīvesveids tiek atlikts uz «gan jau kaut kad vēlāk». Tas attiecas ne tikai uz ēšanu, bet arī miegu, kustībām svaigā gaisā, atpūtu. Visi šie faktori rosina liekā svara rašanos un noved cilvēku stresā. Katrai medaļai ir divas puses, tāpēc jebkuram cilvēkam neatkarīgi no sasniegumiem vai lepnības pakāpes ieteicams parūpēties par gan fizisko, gan psihisko veselību, kamēr vēl tā ir.

Neviena cilvēka problēma, arī liekais svars nav viena pati, mēs dzīvojam sistēmā, mūsu ķermenis arī ir sistēma, ir daudz iemeslu, kas rada liekā svara rašanos. Un salātiņi vai hamburgers ir tikai viens no sistēmas posmiem. Veselīgam dzīvesveidam svarīgas arī attiecības, emocionālais stāvoklis, tuvinieku atbalsts.»

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas dietoloģijas dienesta vadītāja un Veselības centra 4 dietoloģe LAILA MEIJA piekrīt, ka ēšanas ieradumi ir saistīti ar psiholoģiskām norisēm, tomēr nepiekrīt šim pētījumam pilnībā. Ir dažādi cilvēki. Daļa ir par sevi pārliecināti, sevi ciena un mīl un tieši tāpēc nemaz negrasās ēst kaut kādu junk food, bet citam hamburgers šķiet vēlmju piepildījums un balva.