Šodien saņēmu tādu ziņu no sievietes, kura sēro par Mārtiņa Freimaņa (vieglas smiltis) aiziešanu - pat šajā jomā nav mums taisnības mūsu dzīvēs ... Nav tās taisnības. Freimani neko īpaši nezinu, bet man arī žēl, ka tā atgadījies. Prātā kaut kur virmo ziņa, ka Mārtiņš pat baidījies no vecuma. Nu viņam to nenāksies piedzīvot.Varam domāt, ka vismaz viens viņa sapnis piepildījies. Atliek cerēt, ka uz mākoņa maliņas šūpojoties, viņš mums ko dziedās. Vai mēs sadzirdēsim? Kā nu kurš.
Keywords: tā ir559
Nevar prasīt vairāk no aizgājušā to, ko tas atstājis, bet lietosim un apgūsim, ko mums atstājis. Lai mums viņš kļūst kā skolotājs, vai atspēriens kam jaunam un dzīvot vērtiem, pateicoties Tā iegūldijumam. Paldies, ka Viņš bija.