Pirms 5 gadiem nomira mana vecmāmiņa - mammas mamma, un pagājušajā rudenī mamma redzēja dīvainu sapni. Sapnī - vecmamma uzpucējusies kā nekad, skaista un friša gatavojās kaut kādam zīmīgam pasākumam, atbrauca pie manas mammas un steigā paziņoja, ka kapos, kur viņa apglabāta esot lielas nekārtības un tur visu vajadzētu sakopt un aizbraukt pēc iespējas ātrāk!
Mana mamma kļuva nemierīga un paziņoja šo vēsti visai ģimenei, bet likās dīvaini, vai tam vajadzētu ticēt? Mēs devāmies uz kapiņiem, un ko mēs tur redzējām?
Rudens vēji bija darījuši savu - koki lieliem gabaliem un zariem sakrituši tieši virsū uz kapa vietas, iespaids tāds kā pēc viesuļvētras, baisi! nu tad mēs ķērāmies pie darba un visu sakopām.
Vai tā var būt sakritība, diezvai?
Keywords: Mirušie0
Nāk prātā dzejolītis - tas runcis , kuru vakar apglabāja
ir augšāmcēlies - man ar asti māja ...
kad nomira mans pirmais virs,redzeju vinu sapni pec menesa, vins izskatijas tik drausmigi,visada zina sliktak neka tad ,ka kad tika apglabats,ka pajautaju,kas ar tevim notiek,vins man atbildeja man ir gruti. ta laikam cieta vina dvesele,jo mums bij briesmiga kopdzive,ka taja gada ,ka vins nomira ,mes nolemam skirties. ta nav sakritiba ,kas notika,tas bij aicinajums apciemot un sakartot kapinu
....iespējams, ka tā bij dota kā zīme sapnī, bet savi mīļie......jāapciemo biežāk. Man arī kādreiz bij savāds sapnis, redzēju kaimiņu, kuru sieva bij novedusi līdz cilpai, jauks cilvēks bij, pie viņa reizēm gāju smelties zināšanas dārzkopībā. Protams man viņa bij žēl. Kādu laiku pēc viņa aiziešanas, šis man lūdza nodot ziņu kādai personai, lai noteikti palūdzoties par šo, tā arī izdarīju. Tas man protams likās jocīgi, jo viņi nebij savstarpēji pazīstami, bet kā noskaidrojās, tieši tāda bij tās sievietes sūtība uz zemes......