ar sniegpārslām rotaļāties
ledaino vēju
caur skropstām izlaist
izjust ziemas spīvumu
saltumam pretī noturēties
pēc visa
kaut nedaudz
bet stiprākiem
panākt pretī pavasarim
sauli sagaidīt uzlecam
klusā vasaras rītā
par katru lietus lāsi priecāties
kas caur pērkona dārdiem
pār zemi kā svētība nolīst
tā pamazām rudenī ieslīdēt
caur brūkleņu rūgteno garšu
un mārtiņrozi aiz loga
un izbaudīt
dzīves gājumu
nesteidzīgo
un tad atkal
pēc gājputnu klaigām
mums sniegpārslas
rotāsies plaukstās
nāks sapratne
pieņemt
un beidzot
ar visu būt mierā
lai notiek viss gaitu
sen pareģotu
un mainīt
vai pieņemt to
katram lai paliek
tikai viņa ziņā
tā ir dzīve mūsu
un šis ir mūsu laiks
un katram tas savs
bet visiem kopā
mums nolemts
un izdzīvojams... (Sandija...)