Lielā Piektdiena, ko dēvē arī par Svēto Piektdienu vai Krusta dienu kristiešiem saistās ar Jēzus Kristus nāves dienu. Pieminot Jēzus krustā sišanu, daudzviet baznīcās tiek apklāti altāri, tiek izmantota melnā krāsa - kas simbolizē ciešanas, skumjas, nāvi un iznīcību, bet baznīcas ierastie rituāli ir daudz pieklusinātāki, tāpat netiek pasniegts Svētais vakarēdiens.

Lielajā Piektdienā tradicionāli notiek arī tā sauktie Krusta ceļa gājieni, kas pieminot Jēzus krusta ceļu, pulcina kopā ticīgos no dažādām konfesijām, lai kopīgi nožēlotu grēkus un vienotos lūgšanās.

Lielajai piektdienai raksturīga gavēšana un klusums.

Lielā Piektdiena, tāpat kā Zaļā Ceturtdiena ir izteikti kristīga tradīcija un latviešu folklorā atrodami vien pāris ar to saistīti fakti, pārsvarā ticējumi.

Kāds ticējums saka, ka Lielās Piektdienas rītā pirms saullēkta jāēd speķis, jo tad tajā gadā nebūs jāredz neviena čūska, bet ja tiks ēsti mārrutki, tad varēs izvairīties no sliktām lietām. Savukārt tie, kas grib daudz naudu un laimi, tiem jāiet Lielās Piektdienas rītā lasīt skaidiņas.

Uzmanīgiem jābūt ar uguns kuršanu Lielajā Piektdienā, jo, ja uguns kurot nodziest, tad mājās tajā gadā gaidāmas bēres. Tāpat ticējums aicina Lielajā Piektdienā veļu nežāvēt, citādi tajā gadā kāds piederīgais miršot.

Bet tiem, kam stresu rada sirma mata atrašana, Lielajā Piektdienā nevajadzētu ķemmēties, jo ticējums vēsta, ka tiem, kas šajā dienā ķemmējas, ātri nosirmo mati. Cits ticējums stāsta, ka, ja matus tomēr ķemmēs, tad vislabāk zem apiņiem, jo tad tie augot kupli, bet ja ķemmēs zem eglēm, tad nesāpēs galva.

Ja pie mājas ir kāda ābele un gribas rudenī daudz ābolus, tad Lielās Piektdienas rītā jāiet ābeles pērt ar biksēm, jo tad āboli aug labi un lieli.

Savukārt skaistumam noderēs šis ticējums, kurš aicina Lielās Piektdienas rītā iet mazgāties tekošā ūdenī, jo tad visu gadu būs veselība, nesvīdīs kājas, nemetīsies pumpas un vasarā saule nenosvilinās ādu.

/avots: tribine.lv/