piekrītu ka nevienu nevar pārmācīt,katrs esam tādi kādi nu esam.es 14gadus centos mūsu kopdzīvi uzlabot...neskrēju prom uzreiz...kad   sapratu ka nav riktīgi...bet tagad saprotu,ka viss bija velti bet  man tika dota otra iespēja,un esmu par to pateicīga!!!!!

Katram jau būs savs stāsts, uzskati un motivācija. Mana pieredze ir tāda, ka otrā laulība ir savādaka, labāka  , nobriedušāka nekā pirmā. Labā un  ne tik labā bija gan pirmajā , gan ir tagad - otrajā kopdzīvē. Galīgi nepiekritīsu, ka otrā laulība ir ar tām pašām problemam, kas bija pirmajā. Tur nu katrs var mest akmeni pats savā dārziņā, ja tā ir- jo nav padarījis "mājasdarbu", ir pamatīgi noslinkojis- nav apdomajis, izanalizējis- kas un kā bija, kapēc bija , un ko ar to visu iesakt. Nepiekritīsu arī tam, ka tas iepriekšējais cilveks noteikti ir "neīsts", tā nu gluzi nav. Drīzāk tas kopdzīves laiks bija kā iespeja - pasam mācīties izprast sevi, savas vajadzības, attieksmi pret visu ... Ja esi to apjedzis , tad turpinajums ir labāks.

Neviens nav bez grēka! Bet neko smieklīgu neredzu tajā, ka tiek propogandēts, ka ir normāli pamest vienu ģimeni uz skriet pie citas un ka tur būs labāk, jo pirmkārt jau lielākā daļa cilvēku atzīst, ka problēmas ir tādas pašas, vienīgais, kas paliek ir sasāpināti bērni.

Sanda Sandita, mani sasmīdināja!
Solvita? Tu kādreiz domā par to, ka par katru sacīto vārdu būs jāatbild Dievam? Tie ir tavi uzdotie jautājumi: Jautājums Tev: Vai tu dzīvo tā, ka Dieva priekšā būsi bez grēka?100% dodu, kad tādu cilvēku uz pasaules nav!

Nu to jau var manīt, cik Tev tā laulība ideāla, ja pusvienpadsmitos vēl pie datora sēdi. Mīļumam azotē sen bija jāčuč. (nu jā, esmu ironiski noskaņota pret šādiem tekstiem)

Nemāku teikt, bet zinu gadījumus, kad tā otrā ir tā veiksmīgā. Kādam arī trešā. Es pati pagaidām esmu izgājusi tikai cauri pirmajai un tikai Dievs zina, kas būs tālāk.

Es gan tik strikti nenosodītu kā te Sanda.   Vispār nenosodu - ne otro laulību, ne pat trešo, ja nu tā notiek, ne arī tos, kas velk to pirmo, kaut arī skaidri redz, ka tas vezums par smagu un grīļojas vien.
Katram sava taisnība, katram savs ceļš. Bet mudināt kādu rīkoties tikai tāpēc, ka pašai (šķiet) ir veicies - tas gan ir pārsteidzīgi.

Tevī runā tikai dusmas un aizvainojums , bet ja paskatīsies no citas puses tas vienkārši nebija tavs cilvēks un labi ka tik ātri tiki no viņa vaļā!
Redz tu jau pati nonāci pretrunās lai arī cik pareizi vai gudri darīji nekas  nesanāca.
Un kāpēc tu domā ka es vai kāds cits precas vieglprātīgi? Arī es domāju ka tas būs uz mūžu bet....nekā
Tas nozīmē tikai to ka kļūdīties ir cilvēcīgi.
Galvenais ir ticēt mīlestībai un nepieļaut vecās kļūdas.
Kad vismazāk gaidīsi arī tu satiksi savu īsto pusīti un tad sapratīsi ka man bija taisnība.
Es tev to novēlu no visas sirds !
Tad tu sapratīsi ka nevienu nevar pārtaisīt un nevajag sevi upurēt ,jo jebkurš ir pelnījis būt laimīgs un mīlēts.

Kad es precējos, es to darīju nopietni, diemžēl pretējais man gadījās tāds pats laimes meklētājs!

Piedod man Sandra, bet vai tu maz esi precējusies?

Par to, vai būsi laimīgs ir jādomā pirms laulībām!

Es nemudinu neko pārkāpt!
Liekas ka īsti nēsi izpratusi man,i jo pārkāpt laulību tas nozīmē vēl esot laulībā sākt citas attiecības.
Es mudinu cilvēkus nemocīt sevi un otru.Jo dzīve mums dota tikai viena .
Tad jautājums kādēļ mēs precamies lai kādu mocītu lai tikai skaitītos ka esi laulībā?
Es vienmēr domāju ka jādzīvo kopā ar to kurš tevi dara laimīgu un tikai tad laulība ir svētīta.
Jo arī Dievs nav teicis atrodi cilvēku kuru piesiet lai varētu mocīt .Vai precieties lai kļūtu nelaimīgi?

Katrs jau mēra pēc sevis , kādēļ tad tāda frāze "skraidātu no viena pie otra!"

Solvita? Tu kādreiz domā par to, ka par katru sacīto vārdu būs jāatbild Dievam? Vai saproti, ka Tu mudini cilvēkus pārkāpt laulību? Attiecības nav paredzētas, lai ņemtu, tās ir paredzētas, lai dotu, lai mācītos piekāpties, lai mācītos mīlēt! Jā, ir krīzes, un tās ir lai ieklausītos otrajā, nevis skraidātu no viena pie otra!

otra laulība ir sākums trešai......

Arī mocijos 14gadus pirmajā laulī'bā!!ar tagadējo saprašanu nebūtu tādu upuri nesusi!!

Nebija doma izstāstīt vai palielīties cik esmu laimīga .
Bet tas kad man sievietes un vīrieši jautā kā tas ir ,vedināja uz domām ka par to vajag runāt.Ja mana pieredze palīdzēs kaut 1cilvēkam saņemties un pieņemt pareizo lēmumu man par to būs tiešām liels prieks.
Es domāju ja man kāds būtu teicis kā tas ir un ka tas ir to vērts tad ar savu pirmo vīru nebūtu 15gadus mocījusies un būtu varējusi jau daudz agrāk saņemties lai izšķirtos un būtu laimīga.
Gribu teikt ka lai izšķirtos ir jābūt lielai drosmei bet vēl lielākai lai saņemtos drosmi mīlēt un ļaut sevi mīlēt.

es neesmu laimiigs , bet neesmu arii nelaimiigs ............. taapeec nespeeju noraksturot savu pashreizeejo dveeselisko  staavokli un nelielos ............. bet kas zin , ja buutu laimiigs , varbuut arii uzrakstiitu   kaadu blogu amigosaa !
Lai cilveeki redz un briinaas ,ka iista miilestiiba ir ..............  

tā vien jautāju sev - vai trešā un ceturtā ir savādākas? ja jau nesanāca pirmo reiz, tad jau otrā un trešā nebūs labākas..../bet cerība mirst pēdējā - lai nu būtu, ka precamies tik reizes cik sirds kāro - kaut septiņpadsmit..../....:)

ja tā tiešām ir, vai tas ir sev jāmēģina iestāstīt, publicējot! Es diezgan skeptiski skatos uz tiem, kas raksta zem profiliem un publiski par to, ka ir laimīgi, manuprāt laimīgi cilvēki nomierinās un dzīvo savā laimē un uz āru nav jāizpaužas. Jāatzīst, ka ielecot jaunās attiecībās jau pats cilvēka lepnums vēlas atzīt, ka rīcība ir bijusi pareiza!

.............. bet jaatdziist ,ka 3 gadi arii nav maz ............. un ja veel shajaas attieciibaas smaida .......... tad ir visas ceriibas ,ka turpmaakie 3 gadi buus taadi pashi . Bet peec tam , kaarteejaa jaunaa miilestiiba, vai ne Solvita ?