Vienu dienu tētis un viņa bagātā ģimene aizveda savu dēlu uz laukiem ar mērķi parādīt, cik nabadzīgi cilvēki var būt.
Viņi pavadīja diennakti kādā fermā pie ļoti nabadzīgas ģimenes. Kad viņi devās mājup, tētis jautāja dēlam: „Nu, kā Tev patika šis brauciens?”
„Ļoti labi, tēt!”
„Vai redzēji, cik nabadzīgi cilvēki var būt?”
„O, jā!”
„Un, ko Tu iemācījies?”
Dēls atbildēja: „Es redzēju, ka mums ir mājās suns, bet viņiem ir četri. Mums ir baseins, kas stiepjas līdz pagalma vidum, viņiem ir upe, kurai nevar redzēt galu. Mums ir lampas dārzā, kas dod gaismu, viņiem ir zvaigznes. Mūsu iekšējais pagalms sniedzas līdz žogam, viņiem pieder viss horizonts.” Kad mazais zēns bija beidzis, tētis bija sēdēja kā mēms. Viņa dēls piebilda: „Paldies tēt, ka parādīji, cik „nabadzīgi” mēs esam!” Vai nav taisnība, ka lielāka nozīme ir tam, kā Tu skaties uz lietām? Ja Tev ir Dievs, mīlestība, draugi, ģimene, veselība, laba humora izjūta un pozitīva attieksme pret dzīvi, tad Tev ir viss! Tu nevari nopirkt nevienu no šīm lietām. Tev var piederēt visas materiālās lietas, ko vien spēj iedomāties, BET, ja Tu esi nabags garā, tad Tev nav nekas!
Keywords: patiesiiba0
Vispirms mēs esam - Cilvēki ..., un tikai pēc tam - mūrnieki , baņķieri , advokāti , šoferi... , un katra iekšējā pasaule nav atkarīga no maka biezuma ...
...patiesā Bagātība ir tā, kas mūsos... nevis tā, kas ap mums...
Ir vērtības nezūdošas un zūdošas - Bagātība ir nezūdošajās...!
......"Ja Tev ir"....ja tev ir viss,kas tika izklāstīts autores sadaļā,Tu esi Laimīgs...;
Gribu iebilst: ar vienu ilūziju- iztēli tālu nekur netiksi......Lai dzīvi dzīvotu un gūtu gandarījumu no dzīves t.i.ģimene,draugi,kultūras pasākumi,ekskursijas,beidzot mīlestība,tas viss maksā naudu....,bet lai būtu nauda,tā jāpelna....Attiecīgi jāvelta laiks un spēks (fiziskais un morālais),un ilūzijām paliek pavisam maz laika....
Visur figurē nauda.....,tai pašai iztēlei un morālei.....
Tie,kas ložņā pa miskastēm,atrod patvērumu patversmēs un citās vietās- viņiem trūkst iztēles...? Vai viņi ir vainīgi,ka nonākuši šādā situācijā,būdami izglītoti ar profesionālo izglītību dažādos līmeņos....? Atbildi lūdzu...
It kā jau dikti smuki, politkorekti, emocionāli - aizgrābjoši, no sērijas- bagātie arī raud.... Bet- nu neticu, ka turīgs cilvēks ir pēc fakta- garīgi neko nevarošs , nabags un vispār - viņam acu zīlīšu vietā mūždien ir tikai banknošu simboli, tāpat- ka nabadzīgāks cilvēks nu noteikti būs garīgi dikti pārāks. Nu nebūs. Tāpat kā spārnotie teicieni no sērijas- visi vīrieši ir... visas sievietes ir...Aizbraukt vienu dienu un paskatīties uz lauku māju- ne pārāk sakoptu, ne pārāk materiāli nodrošinātu( pie tam- zinot, ka vakarā atgriezīsies savā-ar baseinu, 2 stāvu villā, ar komfortu apgādātā vidē) , paskatīties reizi debesīs un zvaigznes pavērot, upē noplunčāties, tīrumus skatīt- līdz tam horizontam- tā ir viena štelle, dien dienā rukāt melnu muti, ar ne pārāk skaidrām perspektīvām tuvākai un tālākai nākotnei- tās zvaigznes vērot caur kūtiņas iebrukušo jumtu( jo nav jau naudiņas tā '\isti salabot), stiept ūdeni no upītes, jo akai kāda šaize,tos suņus un visus pārējos lopiņus apkopt un pabarot- un atkal - rēķināt un rēķināt finanses- vot tur tad arī paskatīsimies- cik daudz garīguma un emocionālo spēku tam cilvēkam paliktu, lai vēlāk sajūsminātos par to visu.Iekšējās pasaules, jūtu un domāšanas virzieni un uzbūve būs tomēr vairāk no cilvēka atkarīgi , nevis no sociālā statusa.
Piekrītu Jānim ,nauda - tas ir tāpat kā dārza mēslojums , bez kura nekas neaug , bet pats nav lietojams .
Esu bijai abās pusēs, tāpēc zinu ka nauda ir mēsli..... varbūt skaļi, bet tā ir. Jā tā palīdz dzīvot un bez tās ir grūti, bet nevis neiespējami. Tāpēc cilvēciskais ir mana prioritāte un vienmēr būs, jo to mopirkt nevar.
Stāsts pilnīgi saskan ar manu pārliecību , ka viss šajā dzīvē ir nosacīti laimīgs vai nelaimīgs. Tas atkarīgs no tā, kā raugāmies uz lietām, dzīvi, parādībām....un kā pret tām attiecamies !
Nedrīkstam teikt, ka tas, kuŗš ir bagāts mantā, nevar būt bagāts arī garā un dvēselē !
Var ...un tas notiek , ja saprotam, ka manta ir dāvana ( Dieva !), un tikai dāvana, kuŗa var arī zust un pazust - kā viss šajā dzīvē un pasaulē. Vai tad ir vērts tai tik ļoti pieķerties un kalpot ?
Comi, vini neiemilas, nav draugu, nav gimenes. viniem parasti ir tikai un tikai juridiskas saistibas! vesela homora izjutas viniem nepiemit, tas ir tikai improvizacijas fakts! utt, utt.........
Vai tas Dzintra nozīmē, ka turīgi cilvēki neiemīlas, viņiem nav neviena drauga, nav gimenes un viņi visi ir slimi, apdalīti ar humora izjūtu un viņiem piemīt krasi negatīva attieksme pret dzīvi? Vai tiešām Tev ta liekas?
Uzrakstīts- skan smuki, ļoti, un- piekrītu par 100.
....................................................................
Realitātē- diez vai tik smukas tās sajūtas, nabadzību (nevarēšanu atļauties to un šito, neko) ar bagātību (būt noteicējam par savu dzīvi; stāsts nav par miljoniem, kā saproti) samērojot.
....................................................................
Dzīvojam materiālā pasaulē, un- būt atkarīgam no tā, ka tev nepārtraukti nav tik, lai justos komfortabli, kaut ar samaksātiem rēķiniem, ne jaukākā no sajūtām.
...................................................................
Smuki tekstiņi ir un paliek tikai smuki tekstiņi.
Visi nesās pa dzīvi kā vēji,nav laika analizēt.
Var attapties par vēlu.Bet laikam tā ir nolikts.
es nedomāju, ka tas ir stereotips, taisot naudu, nereti neatliek laika ne bērniem, ne savas dvēseles uzklausīšanai.
Es uzjautašu un cik atkarīgi no stereotipiem mēs esam? Kādēļ valda uzskats, ka nabadzīgs cilvēks ir garīgi bagāts un turīgs ir garā vajšs?