Prāts savā vietā un pats par sevi spēj debesis
pārvērst par elli un elli par debesīm.
Kāpēc tu joprojām domā par mīlestību,ko jau
sen paša muļķības un neapdomības dēļ esi
zaudējis?Vai atmiņas šajā rītā tev līdzēs to atgūt?
kāpēc tu joprojām skumsti par savām neveiksmēm?
vai asaras vairos darba sparu,kad šodien strādāsi
savas ģimenes labā?
Kāpēc tu joprojām atceries tā cilvēka seju,kurš
tev nodarīja ļaunu?Vai domas par saldo atriebību
tavu miegu darīs ciešāku?
Miruši draugi,neizdevušies darbi,aizskaroši vārdi,
nepamatots īgnums,zaudēta nauda,nepārdzīvotas
sēras,nesasniegti mērķi,sagrauti centieni,pievilta uzticība-
Kāpēc tu glabā visu šo ļaunestību,it kā tai būtu kāda vērtība.
Kāpēc tu ļauj šīm nekrietnībām kā zirnekļu tīmekļiem mudžināties
tavā prātā,gandrīz vairs nedodot vietu laimīgām,gaišām domām par šodienu?
   Aizmēz pagātnē traģisko mudžekli,kas gadiem krājies tavā prātā!
Šajās mokošajās dzīlēs tu ar laiku noslāpsi,ja vien nebūsi pietiekami izdarīgs
Spēja aizmirst ir tikums,nevis netikums.
Tev tomēr jāaptver,ka nepietiek ar to vien,ka vakardiena ar tām kļūdām un raizēm,
sāpēm un asarām ir pagājusi uz visiem laikiem un vairs nevar tevi sāpināt.
Tev jāzina arīdzan,ka neko nevar iesākt ar rītdienas iepējamām sirdssāpēm un kļūmēm,iekams atkal nav ataususi saule.Vienīgais,ko tu vari pārveidot pēc sava prāta,
ir stunda,kas rit patlaban.
  Nekad neraizējies par rītdienu,lūkojoties uz šodienu.Ir neprāts gaidīt ļaunumu,
pirms tas atnāk.Nemirkli neveltī savas domas,kas varētu notikt.Piesaisti tās tagadnei.
Tas kurš raizējas par postu,cieš divkārt.

OGS MANDINO no grāmatas"Pasaules dižākie panākumi."