Ir divas dienas nedēļā,kurās es nekad neuztraucos-divas bezrūpīgas dienas,kas svēti sargātas no bailēm un bažām.Viena no tām-vakardiena.Vakardiena ar savām rūpēm un raizēm,sāpēm un kļūdām,pārmetumiem un neveiksmēm.Tā ir aizgājusi uz mūžīgiem laikiem un vairs nav atgūstama.Tā bija mana,tagad tā pieder Dievam.Otra diena,par kuru es neuztraucos ir Rītdiena.Rītdiena ar visām iepējamām grūtībām,nastām un briesmām,tās solījumiem,darbiem un kļūmēm-tā ir tikpat tālu ārpus manas kontroles,kā tās mirusī māsa Vakardiena.Rītdiena pieder Dievam-tā būs mana.
   Man pašam paliek tikai viena diena nedēļā-Šodiena.Ikkatrs var uzvarēt Šodienas cīņas.Ikviens var panest vienas dienas nastu.Jebkurš cilvēks var cīnīties ar vienas dienas kārdinājumiem.Tikai tad,kad mēs paši uzkraujam šīs divas briesmīgās mūžības,ko tikai Dievs spēj panest-Vakardienu un Rītdienu-vien tad mēs sabrūkam.Šodiena nepadara cilvēkus trakus,bet žēlums par to,kas noticis Vakardienā,un bailes no tā,ko nesīs Rītdiena.Tās ir Dieva dienas.Atstāj tās viņam.

                                                          19 gs.Franču mācītājs Roberts BIerdete.