Pirmo reizi tik sudigi jutos.  
Sodien ir 18. junis 12. kl. izlaidumu diena, bet es jau ka nedeju esmu Vacija.
Visu laiku man zvana telefons un jauta draugi un masas vai busu uz vinu izlaidumu.
Un kad pasaku, kad nebusu vispar un, kad pat neesmu Latvija acis sakrien asaras un parit pari vaigam.  
Ta gribejas but uz izlaidumu, bet esmu talu, talu prom no savas ikdienu spriedzes un izbaudu saulaino laiku, kurs bija vakar.
Bet sodien lietus vien list.
Sajuta, tada, kad ari debesis jut ka es jutos un vinas raud ar mani kopa.
Sodien tik mans puisi miernaja un teica, kad bus viss kartiba un kad parejie manu ricibu sapartis, kapec neesmu Latvija.
Ari skatotioes draugos manu draugu dienasgramatas. Tur tikai vien tiek runats, kad si vasara ir tizla bez manis. Kad nav ko darit aiz garlaicibas var nomirt. Pec manas aizbrauksanas daudzi saslima vai vienkarsi sevi ieslegusies.    
Gaida to bridi, kad draugiem iezvanisies telefons un es teiksu, kad jau esmu Latvija.  
Bet tas vel tik driz nenotiks, jo esmu nolemusi ar puisi palikt Vacija un Danija uz ilgaku laiku.
Varbut, kad augustu vidu busu atpakal Latvija un izbaudisu atlikuso vasaru ar draugiem.
Ka ari bus jasagatavojas jaunajam macibu gadam.

P.S.
Mani milie draugi, bet es par jums domaju katru milu bridi.
Drizak gaidiet mani Latvija Julija beigas augusta 1nedela.
Bucas jums visiem.