Jaukumiņ, tā ir....uz nelaimi vienmēr esmu atsaukusies aizmirstot pāri darījumus, bet cik ilgi tas var turpināties, ja cilvēks neiedziļinās savā rīcībā un turpina kā iepriekš....., es domāju, ka tomēr labāk pielikt vienreiz par visām reizēm punktu. Cilvēki ir dažādi....ir , kas izprot sūtīto negatīvismu, bet ir arī tādi, kas nekad savā uzvedībā nepakāpsies augstāk, tādās reizēs atliek tik novēlēt veiksmi.....uzgriežot muguru  

http://www.youtube.com/watch?v=Czx_p_XN77A&feature=related jā jā es dancoju -izdancoju visu ,kas nau labs manī  

Un negaisa laikā - vajag dziedāt ..., ja kas ...

Tas ir saprotami... , kad runā dusmas -  tas ir kā pērkons , kas apdullina , liedzot dzirdēt visu citu apkārt notiekošo ... Bet , dārdiem noklustot , pamale noskaidrojas , un mēs visu saredzam tīrāku , gaišāku ..., tāpat arī attiecībās , kad dusmas norimst , viss savādāk redzams top ...

santiņ    

..salmiņi

...galvenais nepazaudēt sirsniņā to bērnības garšu

santiņ ,kas tad nu?

http://www.youtube.com/watch?v=8YtChlS1GCA&feature=related lab ,lab -Jānīt ,es jau zinu ,ka Tu nau ļauns  

...es aizrijos...

santiņ ,paldies -forši ...lai ir šķibi ,lai ir greizi ,lai ir viss nepareizi ,bet vai tāpēc mums skumt? tak ne ,laiks tik ātri steidzas gribas ko skaistu ,jauku un mīļu ,un bērni prot tik skaisti un patiesi būt ,mēs lielie ,vecie -esam tik pārgudri ,dažreiz liekas pievelna ,labāk bikiņ pamuļķoties ,tikai nenodarot citiem pāri un tas viss ir tik vienkārši ...

Ar mani protams, bet šādi cilvēki diemžēl ir... Tas teiciens par suņa kaudzīti ir atvasināts no viena veca teiciena.... Labi es esu sū.., bet Tu nekas...... Tas ja gadījumā par tādu nosauc... Vienkārši ja liek salīdzinājumu, tad jāliek pietiekoši spilgtu lai saprot. Tas arī vis. Un nevienu par Sū.. nenosaucu, bet gan par neko....  

nē Jāni es nedomāju ,ka rakstīji par ,kādu mīļoto siev. dzimtē ...un tā arī to nemaz netaisījos iztirzāt   ,es sapratu ,ka ar Tevi nau labi un steidzos palīgā ,es negribētu ,ka Tu ,kādu salīdzinātu ar suņa s....,es centos Tevi atbalstīt ,lai skaties skaistāk ,....to ,ka apkārt ir daudz nesaprašanos ,skumju un naida ,tas jau tiesa ,bet mēs tak nenolaidīsimies līdz tam ,mums jāturas kopā un jāpaceļas tam pāri ,vane? viss tak ir kārtībā ..?

http://www.youtube.com/watch?v=F7a6apypIWU&feature=related  es gribu ,kā bērns vēl just ....nu esmu saglabājusi sevī to mazo bērneli   ,šis meitēns ,smaida ,mīl ,prot līdzi just ,skraida ar mazuļiem lietū pa peļķēm ,izbrauc lielākās peļķes un atgriežas mājās sasārkusi un dubļaina ,prot mīļi uzsmaidīt un iekost auss ļipiņā   ....

Protams ka stipras...   un kurš teica ka notiks.

..pareizi...Jāni nekautrējies ...mēs esam stipras un ar mums nekas nenotiks

nu protams ,ka ir jāizlādējas -nevar sevī turēt neko sliktu ,es eju uz mežu ,vai jūras krastu ,kad cilvēku nau - nu bet to jau labāk nevienam neredzēt     ,kad atgriežos ,esmu sevi iztukšojusi no visa ,kas grauž ,paceļam uzsvilpoju uzdziedu ko ašu un jautru un dzīvojam tālāk ,kad neizdodas to visu dabūt laukā rrrr ,vot tad ir štruntīgi  

esmu zirgā ...dažreiz, manuprāt,ir jāļauj vaļu ....jāizlādējas...kaut kā

Kāpēc vienēr kad ko rakstu visu attiecina tieši uz mani???  Un ka noteikti tas saistīts ar kādu mīļoto. Vai tad nevar vienkārši tāpat padomāt un vai mums apkārt ir tikai daži cilvēki???? Ja tas būtu saistīts ar kādu man kādreiz tuvu cilvēku es zinātu ko darīt un te to neapspriestu. Vienkārsi man ir acis un es redzu kas apkārt notiek, redzu kā cilvēki rīkojas, redzu un jūtu ko reizēm cenšas panākt.... dzīve jau nebeidzas šeit un mazā aplītī ap mums..... tā ir plaša, pilna ar cilvēkiem, emocijām..... Vienkārši jāspēj domāt plašak un tad mani sapratīsi.