Mēs sakām: "Paldies, ka Tu esi ", kad nespējam pateikt: "Es Tevi mīlu."
Mēs sakām: "Šeit ir auksti", kad vēlamies kāda pieskārienus.
Mēs sakām: "Man no Tevis neko nevajag", kad nevaram iegūt ko vēlamies.
Mēs sakām: "Es nepacēlu klausuli, tāpēc, ka biju aizņemts/ - a", kad kauns atzīties, ka zvanītāja balss vairs nesagādā prieku.
Mēs sakām: "Es nevienam neesmu vajadzīgs/ - a", kad patiesībā neesam vajadzīgi vienam vienīgajam cilvēkam.
Mēs sakām: "Tu esi ļoti labs draugs", bet aizmirstam piebilst: "Tev nekļūt kaut kam vairāk".
Mēs sakām: "Tas nav svarīgākais", kad zinām, mums nav citas izvēles, kā samierināties.
Keywords: doma23287, mīlestība34034, dzīve38617, attiecības38711
Tur jau mūsu problēma kad nemākam, vai kaunamies pateikt otram labus vārdus. Citreiz pietiek ar mazu paldies, vai arī ar labu vēlējumu
..Sonja, trāpīji desmitniekā. ..Tieši tā, vārdi un darbi....tie padara skaidru visu, lai gan sākumā varbūt to uzreiz nepamanām, bet ...tam nevajag daudz laika, lai saprastu....
Mārtiņ, es neesmu faķīrs, vai gaišreģis, lai tā - uz sitiena visu pateiktu. Taču Alise jau nerunaja par to- kā atmaskot šādus runātajus... bet par to, ka cilveki paši tā dara... Lai pateiktu, vai cilvēks spēlē spēles ir viens , diezgan vienkāršs paņēmiens- paskaties uz darbiem un salīdzini ar vārdiem, daudz kas paliek redzams un skaidrs..
..jā, Viva, tā vienkārši notiek!.....
Nedrošības puspasacījums,
atkāpšanās ceļa bruģis
Vārdi,vārdi...kā lapas no koka rautas,griežas un virpuļo...
Ir divas dažādas lietas-runāt un pateikt,klausīties un sadzirdēt...
Sonja, un tu vari tā uz sitienu pateikt kad cilvēks spēlītes spēlē, bet kad nē?
Nevienu ar varu nespiež teikt vienu- bet domāt un darīt ko citu. Tā ir - izvēle. Es nezinu, kurus Tu domāji ar vārdu " mēs"- cilvēkus kopumā, sevi un tuvākos draugus, kādu situāciju savā dzīvē vai vienkārši- novērojumu- abstrakto... bet- nevajag vispārināt- pati tam noticēsi un vairs nevarēsi pat atpazīt to brīdi, kad kāds teiks to ko domā, nevis spēlēs spēlītes..
Vārdi , kas reizēm pārvērš visu par nebijušu . Dzīve kā ilūzija , kur starp vārdiem maldoties jāatrod īstenība .
Mēs sakām - Ej ! ...kad sirds kliedz - Paliec !
Mēs sakām - Paldies , ka biji ar mani , esi laimīgs ..., kaut zinām - Ja Tevis nav , tad manis arī - nav !!!
Un tomēr mēs sakām to , ko sakām ..., tā vnk notiek .
..paldies, Vilciņ! Ar mani viss kārtībā ..mazliet " parakņājos" pagātnes lādītē..., bet tās atkal aizvēru!
Alise!
Kas par pesimismu?
Galvu augšā!
Es zinu,ka mēdz uznākt šādi brīži,kad paliek vienkārši skumji!
Ir gadījies pašam piedzīvot!
Nozīmi vārdiem mēs piešķiram paši!
Gan sacītajiem,gan izdzirdētajiem!
Tāpēc tik bieži rodas pārpratumi!
VISI CILVĒKI NAV VIENĀDI!
Katram ir savi iemesli,savs dzīvesstāsts,kāpēc viņš saka un
rīkojas tā un ne citādi!
Ticēt vajag-bet to var izdarīt tikai saprotot-kāpēc cilvēks ir nepatiess!
Un mānīt sevi-nu tas nepavisam nekur neder!
Starp citu,ja es saku"Tu esi ļoti labs draugs!",tad tieši to arī domāju!
"Tu esi ļoti labs draugs!"
Edgars Liepiņš teica arī-
"Pasmaidi-sirds gaiša kļūs!"
Gaišumam....
patiesība ir relatīva, kas vienam taisnība tas otram meli.. un otrādi.. te tev būs viens piemērs, Alise- aiz lielas mīlestības nodara otram pāri.. it kā nesavienojamas lietas, bet tik bieži kaut kas tāds notiek ikdienā...
..jā, Mārtiņ, laiks visu saliek pa plauktiem..!..amigosā neko nepētu..., bet dzīvē ..kāda jēga ticēt tam, kas nav patiess...un mānīt sevi?
laiks jau visu saliek pa īstajām vietām,,, cilvēki jau tic tam ko saka, ja pat jūt ka ne varbūt atklāti.. uzliek masku un gatavs.. ja tā uzmanīgi papēta, kaut amigos, var ātri atkost tādus sludinātājus..
..Kaija, vai tikai..????..reizēm esam gļēvi pateikt patiesību...
Nezinu, kāda Tev pieredze, bet man gadījies dzirdēt...." Man daudz darba, nav laika piezvanīt, uzrakstīt "...un aiz šiem vārdiem slēpjas..."viss beidzies"..!
Mēs baidāmies palikt nesaprasti
...var gan sapīties, bet neīsti pateikti vārdi..tie paši sevi nodod!
galvenais lai atbalss no pateiktiem vārdiem netraucē.. vārdos viegli sapīties,,
..jā, Mārtiņ, ne vienmēr tie izsaka....un ne vienmēr, mēs tos sadzirdam arī tad, kad tie ir pateikti!