Viņš sacīja: «Man patīk daudzas , Es nevaru būt tikai ar vienu».
Viņas atbilde bija viņas smaids.
Viņš teica: «Esmu pats par sevi - brīvs un nevienam neko neesmu parādā».
Viņa aizsmēķēja un nodūra acis.
Viņš turpināja: «Man patīk sievietes, kuras saprot mani, un respektē manu brīvību».
Viņa pavīpsnināja un izpūta šauru dūmu strūkliņu.
Viņš sacīja: «Piedāvāju,Tev labi pavadīt laiku, Tu man patīc».
Viņa nodzēsa cigareti un ielūkojās viņa acīs.
Viņš saprata,ka viņa neiebilst.
Viņš pajautāja: «Tev, laikam, ir bijuši daudzi vīrieši?»
Viņa apskāva viņu un stipri piespiedās tam klāt.
Viņš vaicāja: «Vai Tev ir labi ar mani?»
Viņa aizvēra acis un noskūpstīja viņu.
No rīta atvadoties, viņš sacīja: «Viss bija lieliski, tikai lai tas paliek starp mums».
Viņa pastiepa roku un no viņa pleca norausa neredzamu puteklīti.
Viņš teica: «Es Tev uzzvanīšu kaut kad».
Viņa pamāja un aizvēra durvis.
Viņš piezvanīja tajā pat vakarā.
Viņas nebija mājās.
Viņš sazvanīja viņu uz mobilo tikai vēlā naktī.
Viņa atļāva atbraukt tikai pēc nedēļas.
Viņš jautāja: «Nu, kā atpūties bez manis?»
Viņa pasmaidīja un piedāvāja kafiju.
Viņš zvanīja viņai gandrīz ikdienas.
Dažkārt, viņa vienkārši necēla klausuli.
Viņš apciemoja viņu tad, kad viņa atļāva.
Viņa nepaskaidroja, kapēc uzaicinājumi bija tik reti.
Viņš saprata, ka grib būt tikai ar viņu.
Viņš nervozēja, kad viņa neatbildēja uz zvaniem.
Viņš trakoja, kad dzirdēja, ka viņu ir redzējuši ar citu.
Viņš gribēja, lai par viņu saikni zina visi.
Viņa bija pret.
Viņš vēlējās, lai viņa pieder tikai viņam.
Viņš atbrauca pie viņas ar milzīgu sarkanu rožu pušķi.
Viņa pieņēma ziedus, bet lūdza bez uzaicinājuma vairs nebraukt.
Viņš gribēja lūgt viņu kļūt par viņa sievu.
Viņa pateica: «Esmu pati par sevi».
Viņš aizsmēķēja, viņam trīcēja rokas.
Viņa teica: «Esmu brīva».
Pēkšņi viņam kļuva auksti.
Viņa sacīja: «Es nevienam neko neesmu parādā».
Viņam likās, ka sirds apstājās.
Viņa sacīja: «Un es neko netaisos mainīt».
Keywords: mīlestība34034, dzīve38617, attiecības38711
Demografiskas intreses vienmer piesaistijusas Valstu ieksejas intreses-tadel daudzas domine arzemju turistu piesaistes.Godmana kungs,kur spejigs viens so jautajumu atrisinat-domine primari-var uzticeties.
So divu cilvēku starpā nekad nav bijusi un nebūs nedz mīlestība, nedz cieņa, nedz kaut kas cits kā tikai- spēles vienam ar otru un manipulācijas ar varu. Pie tam - abi - gan sieviete gan vīrietis spēlējas, nekas vairāk tur nav.
Ļoti pareizi vārdi, ar kolosāu atsitienu
..paldies, Gundar, par dziesmām:
..Silvija, ļoti labi uzrakstīji...!
Bet nemetīsim tikai akmeni vīriešu "dārziņā"..gan jau gadās arī otrādi..kā Gundara stāstā!
man patika sis stasts,jo ta medz but dzive,kura viriesi daudzi pasvitro ar treknu svitru vards briviba un neatkariba ,bet ja satikta sieviete sak izmantot savu brivibu un neatkaribu pret so pasu virieti,tas vinu ieintrige un vins aizmirstpar savu brivibu un attiecibam ar citu sievieti,gala rezultata paliek vispar ne ar ko,jo ,ka zionams pec 2 zakiem dzidamies ,nenoker nevienu
...Valija ..
smaidīt vienmēr vajag, pat par spīti tiem kuri zobus griež
Man patika Bet uzturu citadu veidu dzives
..Mārtiņ, bet daudzi to neprot! ...
Es nevaru 100% apgalvot, ka spētu uzreiz...pasmaidīt!
galvenais spēja pasmaidīt, bez naida
..protams, meitene, spļauj gan....bet redzi, ka spļāviens atnāk atpakaļ...kā bumerangs!
Nu ko Tu ar to gribji teikt?.......dvēselē spļauj gan viens gan otrs
..jā, Gundar, gadās arī tā!!!!!
..gudra sieviete šajā pastāstiņā..
Vīrietis taču dabūja to, ko gribēja..
...ir arī kāds cits pastāsts...
Viņa teica:
- Tev nav sportisks augums.
Viņš sāka trenēties peldēšanā un sasniedza labus rezultātus.
Viņa teica:
- Tu neesi pietiekami vīrišķīgs.
Viņš iestājās kara dienestā un atgriezās no Afganistānas ar rētām un medaļu par drošsirdību.
Viņa teica:
- Tu esi padumjš.
Viņš pabeidza augstskolu, aizstāvēja doktora darbu un uzrakstīja grāmatu.
Viņa teica:
- Tu esi skops.
Viņš nopirka viņai māju Kanāriju salās un sporta automobili.
Viņa teica:
- Bizness ir tevi padarījis par neiejūtīgu sausiņu.
Viņš pārdeva visu, kas viņam piederēja, slēdza savu biroju un par visu naudu uzcēla patversmes bezpajumtniekiem.
Tad viņš atnāca pie viņas - bārdas rugājiem noaudzis, vecās džīnās un izsalcis, ar neaizmirstulīšu pušķi rokā.
Viņa teica:
- Ko Tu iztaisies? Nu, nemīlu es Tevi, ne-mī-lu !!!
/m.m./
Viņš saņēma to,ko bija pelnījis.
Vispirms mēs visi esam dzīvi cilvēki un spēlēties ar otra jūtām nebūt nav tas labākais darbs