Katrs par sevi meklējam ceļus, kā tikt pie labklājības, saprotams, cilvēki vēlas dzīvot normāli, jo dzīve ir dota tikai viena, bet saprotam arī to, ka, ja ne mēs paši latvieši, tad kurš gan cits ir atbildīgs par savas zemes nākotni? Kāpēc cilvēki tomēr izvēlas aizbraukt un necīnīties par labklājību uz vietas, savā zemē? Cīnīties manā izpratnē bija būt uzstājīgākiem, prasīgākiem un aktīvākiem pret notiekošo Latvijā...būt mērķtiecīgiem un mērķus sasniegt... Kā jūs to skaidrotu?
Keywords: dzīve38617
ja tu domaa ka nogurstu no perieniem amigosaa!!!..kljuudies..jo neesmu nevienu perienu vel sanjemusi..:))
protams, protams, ka tik pati nenogursti no tiem pērieniem
Martinj...par ko ir blogs??palasi velreiz...un kapec es nedrisku izteikties??ja nedrikstu tad turpmak pie saviem blogiem pieraksties..ewa saule ludzu nekomentee..un es respekteeshu..nekomenteeshu..bet ja uzraksta nav..teikshu savas domas.punkts..:))
ewa atkal uzprasās jaukum, visi jau labi zin tavu viedokli... zāle zaļāka, jūra dziļāka, debesis zilkās, pabalsti lielāki un viss pārējais arī daaaaaauuuuudz jutekliskāks nevajag katru otru dienu te deklamēt...
skaidroju taa..attieciibaa uz sevi.neesmu nekaada karotaaja....ja mana nodoklju nauda tiek izmantota pilniigi kautkur..nekur...un es neintereseeju tiem kas lemj manu..tavu un muusu likteni..es vienkarshi dziivoju tur..kur kaadam intereseeju...kur ne tikai prasa lai straadaaju straadaaju maksaaju nodokljus maksaaju..bet kur dod pretii..tas ir tikai normaali...un cilveecigi....un tagad droshi visi kas agresiivi noskanjoti pret mani un tiem kas aizbraukushi..uzladejiet ieroschus un uz priekshu..:))..zinu kas sekos manam komentam :))
Likumi tiek veidoti kā pasūtījumu darbs pret iedzīvotājiem.