Gandrīz vienmēr pāru attiecībās viens ir kaut par mata tiesu spēcīgāks par otru.Problēmas sākas,kad vājākais par visām varītēm grib pielāgoties stiprajam.Kā nezaudēt savu individualitāti,ja vēlies būt kopā ar otru.Nepatīk Tev makšķerēšana,bet Tu brauc līdz lai tikai pabūtu kopā ar otru.Un tad pienāk brīdis,kad Tev uzrodas savas intereses,un tev vairs netīk pieņemt otra noteikumus.Un otrs ir nesaprašanā.Vai tā jau ir krīzes tuvošanās,ja atrod savas nodarbes katrs pa sevi.
Jebkura krīze jāuztver pozitīvi,tā ir jaunu enerģiju iepludināšana ikdienas rutīnā-piedzīvojums un jauna iespēja stiprināt attiecības.
Keywords: Attiecības38711
Es nedarīšu to,kas man nepatīk un nepielāgošos tam,kas man nav pieņemams.
Pagaidi, zivtiņ ,siltākus laikus.Aukstā laikā maz romantikas.
Mani kāds varēja uzaicināt makšķerēts
Tieši tā.Makšķerēšana nebūt nav slikta nodarbe.Nevar otru vērtēt pēc kaut kādas vērtību skalas.Galvenais ir atrast kopīgas intereses.
Bet- kur un kurš ir teicis, ka viena intereses ir pārakas par otra? N
Nepiekrītu. Izcili savādākas domas šajā jautājumā. Kas domāts ar to - kas ir spēcīgāks par otru? Vairāk pelna? Atbildīgāks darbs? Emocionāli spēcīgāks? Pāru attiecībās jādominē harmonijai, cieņai arī. Kapēc vienam vai otram jāuzskata sevi par spēcīgāku vai sliktāku par otru? Katrs cilvēks taču indiviualitāte. Elastīgai domāšanai jābūt abiem, Spīdolas "Mainies uz augšu!". Nevis apziņa - es pārāks, vai es zemāks. Pēdējai atkāpei gan var piekrist.
Sonja, kopdzīves sākumā mēs pielāgojamies otram,bet pienāk brīdis,kad saprotam ,ir man savas intereses.Un tas nav slikti,ja mēs atbalstam otru arī viņa interesēs pat tad kad neesam klāt.
Bet tas ir tikai normāli, ja pārim ir ne tikai kopīgās intereses, bet arī - katram savas. Vīrs , protams, aiz mīlestības un vēlmes izdarīt man patīkami- nāks arī uz dziju veikalu, vai painteresēsies par jaunumiem kosmētikā, tacu dikti šaubos vai tā būs viņa sirdslieta. Tāpat man būs ar auto padarīsanam- nu ņe mojo, lai kā gribētos. Taču es ar lielu uzmanību uzklausīsu vīra stāstījumu- kas pa kam, jo- viņam tas ir interesanti un svarīgi.Taču būs reizes , kad pateikšu- sorry, mīļais, ne tagad, ne šobrīd, man galīgi tas neinteresē. Un arī pieņemšu, ja man pateiks- zini, vai tu nevarētu tur un tur tikt pati galā, viss būs okey, bet man te - svarīgs hoķa mačs gaidāms..
..skaties,lai tiktu līdzi.....
.................Labi, čau visiem, man arī jāskrien pa tām trepītēm drusku uz augšu pakāpties!
Bet ja mīlestība saglabājas.Likt otram apmeklēt teātri arī ir piespiešana darīt to kas nepatīk.Savu reizi jau abi var piekāpties.Varbūt kopā aizbraukt uz kādu komēdiju,vai sarīkot vakaru ar teltīm pie ezera.
...kas dzīvo,tie tiek līdz augšai un līdz lejai,un atbalsta viens otru,lai kā tur būtu.....,bet kuri viens otru nedzird,precīzāk,sāk nesaklausīt,tad problēmas rodas.....
Tie,kuri nedzird,tiem problēmas zudušas......
Ja viens cilvēks sāk kāpt pa tām "attīstības" kāpnēm uz augšu tad otram ir jāmēģina kāpt līdz vai nu arī pienāk laiks, kad tas kas palicis otrajā stāvā vairs nespēj sadzīrdēt to kas viņam kaut ko saka no piektā stāva!
tas gan,es saprotu
...te ir piekāpšanās un interešu dalīšana,kā vienam,tā otram....
Aleksandr, šeit es nedomāju tieši makšķerēšanu, bet Tu taču saproti ko es domāju......!!!
.....................vienkārši ar laiku tam vienam paliek neinteresanti ar otru, un parasti šī interese zūd ne jau tam kam makšķere rokā!
Dilaila,Tu neatzīsti makšķerēšanu....?
Bet ja abi atbalsta otra intereses,varbūt tik slikti nemaz nav.
Bieži vien šādi viens cilvēks sāk iegūt zināšanas, nu vārdu sakot intelektuāli augt, bet otrs tā arī paliek sēžot ar to makšķeri rokās................lūk te tad arī sākas nepatikšanas!