Es dzirdēju kāds tev
dāvina rozes,
kas nav dāvinātas
no sirds
Tās stāv vāzē un pēc
divām dienām mirst

Es dzirdēju maigās
rožlapiņas tu skāri
tās krita uz tava galda
no skumjām ko tām atstāji

Nav jau tā, ka esi viena,
nav jau tā, ka neviens nedzird
ir jāmeklē tur, kur tevi gaida
ir jāmeklē tur, kur tava īstā vieta

Es dzirdēju asaras tu lej
vakar, šodien, rīt, bet kāds tik smej
viņš nav īstais, nē viņš nesaprot
ko panāk ar sāpēm tev nodarot

Es dzirdēju viņš aiziet
bet tu nezini atnāks viņš
šodien, vai rīt
tikai skumjas tavā sirdī mīt

Nav jau tā, ka esi viena,
nav jau tā, ka neviens nedzird
ir jāmeklē tur, kur tevi gaida
ir jāmeklē tur, kur tava īstā vieta

Es dzirdēju piedot tu nespēj
viss, viss, kas ir šeit – sāp
un vārdi no viņa ‘’es tevi lūdzu uz deju’’
tie sen jau ir aizmirsti
un pagātnē atstāti!

‘’Nenāc, nenāc atpakaļ’’ tu kliedz
viņas sirdi tu neredzi
tā vairs mieru nespēj rast
tā raud, tai salst.

Nav jau tā, ka esi viena,
nav jau tā, ka neviens nedzird
ir jāmeklē tur, kur tevi gaida
ir jāmeklē tur, kur tava īstā vieta.

/ TaVa SīKā LoSīTe /