Karstie punkti – liela daļa Austrumeiropas (Bulgārija, Serbija, Melnkalne, Rumānija, Bosnija un Hercegovina u.c.), Skandināvija, Īslande, Kanāda, ASV, Meksika, Dienvidāfrika u.c.

Ar vienu šāvienu nogalināt prot tikai profesionālākie mednieki. Liela daļa medību tūrisma piekritēju pakļauj dzīvniekus ilgstošām mocībām un sāpju agonijai. Iespējams, pasaulē nežēlīgākās ir vilku medības Aļaskā – no gaisa. Lidaparāta piloti trenkā vilkus cauri biezajam sniegam tik ilgi, kamēr dzīvnieka spēki izsīkst. Tad seko vairāki šāvieni un sniegu iekrāso mirstošā vilka asinis. Tas raustās sāpēs līdz brīdim, kad mednieks pieliek pēdējo punktu.

Cilvēks ir mednieks. Lai kā arī gribētos, to diemžēl nevar noliegt. Taču atšķirībā no nepieciešamības paēst un apģērbties akmens laikmetā, mūsdienu homo sapiens dzīvnieku nogalināšanu padarījis par izklaidi. Par veidu, kā celt savu adrenalīna līmeni asinīs. Medīšana jau sen vairs nav dzīvības vai nāves jautājums. Vismaz ne cilvēkam. Taču dīvainākais ir tas, ka dzīvnieka nogalināšana (atskaitot iemidzināšanu medicīnisku vai tamlīdzīgu apsvērumu dēļ) tiek uzskatīta par likuma pārkāpumu tūkstošiem citu gadījumu. Tikai ne medījot. Ja vien tev ir vajadzīgā licence…
Medību tūrisms pasaulē kļūst arvien populārāks un nozarē strādājošajiem nes tūkstošiem, pat miljoniem dolāru lielus ienākumus. Nav brīnums, ka neviens no tā negrib atteikties. Bieži vien, attaisnojot nežēlīgo sporta veidu, tiek skaidrots, ka tas, lūk, nodrošina finansiālu atbalstu vietējiem zemes īpašniekiem un zemniekiem, veicina reģiona attīstību. Nu jā, arī prostitūcija un narkobizness ir labs ienākumu avots, bet to kaut kā neviens nesteidzas legalizēt. Un diezin vai lodes ieurbšana briedim starp acīm veicina cilvēcisko vērtību saglabāšanu.
Bet ne jau par cilvēkiem ir stāsts. Ar vienu šāvienu nogalināt prot tikai profesionālākie mednieki. Liela daļa medību tūrisma piekritēju pakļauj dzīvniekus ilgstošām mocībām un sāpju agonijai. Bez tam zinot, kā par saviem upuriem mēdz paņirgāties Kanādas melno lāču mednieki (http://action.peta.org.uk/ea-campaign/clientcampaign.do?ea.client.id=5&ea.campaign.id=1493) un gan jau vēl kāds, ātri vien kļūst skaidrs, ka medības ir kārtējais dzīvnieku spīdzināšanas veids. Ik gadu Eiropā tiek nogalināti simtiem tūkstošu briežu, stirnu, vilku, lapsu, kalnu kazu, mežacūku, lāču, medņu, zaķu, fazānu, baložu, mežapīļu, irbju, dūju, sloku un, protams, roņu. Ne jau ēšanai, bet priekam.

Iespējams, pasaulē nežēlīgākie medību tūrisma paveidi ir pirmkārt, tā sauktās canned hunting medības, proti, īpaši šai izklaidei nebrīvē audzēti dzīvnieki, kuru medīšana noris ierobežotā aplokā bez jebkādas iespējas upurim izglābties; otrkārt, vilku šaušana Aļaskā – no gaisa, lidojot pāri panikā bēgošajiem dzīvniekiem.
Canned hunting medības visizplatītākās ir tieši Dienvidāfrikas reģionā, kur par brutālā vaļasprieka upuriem kļūst Āfrikas lauvas (arī leopardi, jaguāri, pumas). No mātēm tiek šķirti mazāk kā nedēļu veci mazuļi, lai no jauna tajās radītu emocionālu vēlmi pāroties un laist pasaulē citus pēcnācējus atņemto vietā. Lauvene kļūst par tādu kā fabrikas mašīnu, kuras vienīgais uzdevums ir radīt jaunas un jaunas šaujamās spēļmantiņas. Majestātiskie savvaļas iemītnieki tiek pārvērsti par lētu ražošanas uzņēmumu.
Visu savu dzīvi, lai cik īsa tā arī nebūtu, lauvēni pavada šaurībā un sprostā, tos psiholoģiski ietekmē, baida un tramda, lai nemitīgi liktu tiem justies kā upuriem. Vienkāršāk sakot, lai medību laikā tas censtos bēgt. Canned hunting ir viens no retajiem medību veidiem, kuru neatbalsta pat daļa pašu mednieku, kā galveno argumentu uzsverot negodīgo cīņu un nelīdzvērtīgo spēku samēru. Upura trenkāšana notiek salīdzinoši šaurā, ierobežotā aplokā, tāpēc lauvai nav pat teorētisku iespēju izdzīvot. Bieži vien pirms medībām dzīvnieki tiek arī speciāli savainoti vai sazāļoti, lai mazinātu pretošanās spējas. Šai brīdī nejauši prātā uzpeld doma par vēršu cīņām Spānijā, kurās noteikumi ir identiski – vērsim pirms tam tiek caurdurti kakla muskuļi, nodzīti ragi un acīs ieziests petrolejas šķidrums. Arī nožogotā arēna liedz graciozajam dzīvniekam izglābties. Slimi, vai ne?

Tā kā canned hunting medības notiek uz privātas zemes, tās neregulē ne medību, ne ieroču izmantošanas likumi. Upuri drīkst sadurt, nožņaugt, nospārdīt vai nošaut ar bultām. Tā kā šo medību veidu galvenokārt izvēlas nepieredzējuši mednieki vai vienkārši savu vīrietību apliecinoši ārvalstu naudas maisi, tad maz ticams, ka dzīvnieka nāve būs ātra un nesāpīga.
Grūti pat noticēt, taču par iespēju zemi dēvēta Amerika prot apiet likumus pat neatskatoties. Vismaz Aļaskas gubernatore Sāra Palina (Sarah Palin), kura, izpatīkot savu sponsoru vēlmēm un naudas maciņiem, par vienu no aukstākā ASV štata izklaidēm padarījusi vilku medības. Taču ne šādas tādas – bēgošie dzīvnieki tiek šauti no gaisa.

Amerikas Savienotājās Valstīs dzīvnieku medīšana ar lidaparātu ir aizliegta ar likumu jau kopš 1972. gada. Taču Aļaskas valdošā elite pamanījusies likumdošanā atrast pamatīgu robu, kas ļauj dzīvnieku nogalināšanā izmantot lidaparātus, ja tas nepieciešams citu sugu populācijas regulēšanai. Proti, Ziemeļamerikas aļņu un Kanādas ziemeļbriežu skaits it kā sarūkot, tāpēc jāneitralizē to dabiskais ienaidnieks – vilks. Tādā veidā asiņaino procesu nosaucot nevis par gaisa medībām, bet gan savvaļas regulēšanu. Doma jau loģiska, ja vien notiekošais nebūtu izgājis ārpus jebkādas kontroles. Vismaz vienīgā, kas kaut ko kontrolē, ir Sāra Palina. Kā izrādās, kaislīga medniece.
Taču ne jau velti gaisa medības ir aizliegtas ar likumu. Tās ir viens no nežēlīgākajiem dzīvnieku nogalināšanas veidiem. Piloti trenkā vilkus cauri biezajam sniegam kilometriem tālu līdz brīdim, kad dzīvniekam izsīkst spēki, tas kļūst lēnāks un to vieglāk sašaut. No lidaparāta nav iespējams nogalināt ar vienu šāvienu, tāpēc vilks tiek tikai ievainots. Sniegu ātri vien iekrāso panikā bēgošā dzīvnieka asinis. Tad seko nākamais šāviens. Arī tas visticamāk nav nāvējošs, taču upuris jau vairs nespēj paskriet. Lidaparāts nolaižas un mednieks pieliek pēdējo punktu. Ja vien vilkam nav izdevies ierāpot dziļāk mežā, kur tas noasiņos līdz nāvei tik un tā – vienatnē un klusumā.

Pret gaisa medībām iebilst pat daļa pašu mednieku, uzskatot tās par pārāk brutālām. Lai vai kā, bet inteliģentais un skaistais Aļaskas simbols nu kļuvis par lētu, politisku trofeju.

Video iedvesmai: http://www.youtube.com/watch?v=iGPFPBmzRrQ

Daži fakti
• Nebrīvē audzēto lauvu, jaguāru vai citu lielo kaķu mazuļus nereti izīrē tūrisma operatoriem tā saucamajām „pastaigām ar lauvām”. Tūristi tiek maldināti, ka pēcāk mazuļi tiks reabilitēti savvaļā, lai gan realitātē tā nenotiek. Sagūstītos lauvēnus vai nu atgriež to audzētājam, vai pārdod canned hunting medību vajadzībām.

Kā tu vari palīdzēt?
• Pastāsti saviem draugiem, ģimenei un paziņām par nežēlīgo izturēšanos pret dzīvniekiem!
• Nekad neatbalsti medību tūrismu un neizmanto to tūrisma aģentūru pakalpojumus, kas piedāvā šādas izklaides iespējas!
• Paraksti petīciju: www.animalsmatter.org !
• Ziedo cīņai par dzīvnieku tiesībām: www.peta.com vai www.wspa.org.uk !
Rakstā izmantoti www.defenders.org; www.news24.com; http://cynlib.blogspot.com materiāli.

Publicēts sadarbībā ar www.dzd.lv
vegetarisms.lv