Nu ... mēs tiešām esam labie - un tieši tāpēc ka "neesam pie varas" ..

Nu redz, cik jauki, ka tev ir kur sirdi piesiet Rokdarbi patīk vai tikai vērtē citu darbiņus?
Saprotu, ka cilvēkus Tu ipasi nedz mīli, nedz cieni- bet-- esi, esi ieciklejusies, pat pāri maliņai tai negantumam paskatīties negribi. Tādēļ arī neredzi neko citu kā- vecus perdeļus un visādus citādus zimburus Varbūt pēc kāda laika būs kas mainījies Tev - galvā..
Aizliegums un sods- tiem jābūt nesaraujamiem un konsekventiem- tad būs kāda jēga.

Ja 1x es izdomātu, ka manu dzīvi izmainīja cirkus klauns, 2x zvērudārza kamielis, tad es nebūtu ueciklējusies. Ha. Un man ir burvīgi, brīnišķīgi. Šodien redzēju tādu skaistumu, par kādu citi var tik sapņot - kāda bijusī darba kol''eģe uztaisījusi savu veikalu, kur pārdod pērlītes, auskarus, ... Ne gaļu. Tik vecajiem perdeļiem to nevajag, to nevar apēst. Suņi man ir daudz (2 ir daudz, tas nav viens), tie ir īsti zelti, ar papīriem. Un labāki par cilvēkiem, mīlošāki, uzticīgāki, arī paklausīgāki, kaut dara, kā grib.Un es par savu nelaimi runāju, kaut citi klusē - ka tik kāds neuzzina. Ar visādiem aizliegumiem uz ceļiem (bezceļiem) un sodiem te vien neko nepanāks, nepanāk jau arī. Ir tādi, kas ar mieru gaidīt kaut kādus gadus - tad jau redzēs, kas notiks (par deputātu izdarībām). Bet kam ir jāgaida simtiem gadu? Vai tad ziepju jau nepietiek. No solījumiem, skaistuma, vēstures slavināšanas... kāds ir paēdis?

Gunta, katram , kurš kaut ko ir pārdzīvojis, kas mainīja dzīvi , viņa paša bēda un sāpes ir tās reālākās... lielakās, patiesākās, sāpīgākās, ... ne jau par to es runāju... Tu esi ieciklējusies savā nelaimē, un tas parādās katrā blogā, vienalga - kam tas ir veltīts- valstij, kaimiņiem, rudenim, dajebkam- visur ir pieminēts fakts, ka Tavu dzīvi izmainīja sis piedzērušais soferis... Traģiski- jā, sāpigi - jā, bet--- lai kā Tu negribētu to- dzīve turpinās./.. Un tādu- reāli izmainītu dzīvju ir ļoti daudz... Drosi vien tak pēc avārijas pabiji i reanimācijā , i slimnīcās gana daudz... pamanīji arī, ka citiem apkārt tur ir savi stāsti ?
Mēs patiešām dzīvojam burvīgā vietā- mums ir tā bagātība- daba... Par valsti--parādi man kaut vienu valsti, kurā visi ir apmierināti ar valdību , ar politiskajiem procesiem, ar ekonomiku, ar to, ka jastrādā, ar dajebko?Nu nekur tā nav...
SAprotu, ka ir ļoti daudz, kas Tev ir zaudēts un pagaisis tajā atskaites dienā un uz ceļa, taču - padomā labāk par to, kas Tev ir... Ja foto esi Tu- Tev ir dārzs, suncis, ir dators, ir rokas-ar ko drukāt, ir acis ar ko redzēt, drosi vien vēl ir gana daudz tā , kas ir... Mani zaudējumi ne tuvu nav tik dramatiski kā Tavējie- vismaz visa gimene palika dzīvi arī kādā incidentā, taču- ir citas nianses...Laiks visu saliek pa vietām- i galvā, i sirdī, i dzīvē.Tikai jālauj tam tā notikt..

Kaut kāda Sonja vetra,  esmu par slinku, lai "visos blogos raks'tītu", ir jau arī copypaste... Un tikai aklais var iedomāties, ka es savā nelaimē kādu vainoju. Aklais arī uzskata, ka visā valstī viss iet tik uz augšu un uz labu... Tie, kam kaut kāds mistiskais ir uzbraucis ( man uzbrauca reāls piedzēries), jau neko neredz... Atbalsta tik neko nedarītājus, gaudotājus, citu zākātājus...

Tu būtu laikam dikti izbrīnījusies - cik daudziem cilvēkiem dzīve ir sadalījusies- pirms un pēc... Kuram tas atskaites punkts ir piedzēries soferis, kuram- prātu zaudejis narkomāns, vai vienkāršs zaglis- bandīts, kuram-- paša tuvinieks, vai kaimiņš, kuram vel kaut kas... Jā, ticu, ka ir smagi un domas par sevi un visu apkārt ir , hmm, tumsos toņos, ar lielu daļu skepses, ironijas un - kā lai pasaka--- negantuma, vai , piešprici.. Ja nu kas- būtu jokaini, ja Tu starotu vienā apmierinātībā... Bet-- cik ilgi negantosies... cik ilgi minēsi visos blogos savu sāpi... pati taču neļauj šamai norimties... patīk , vai? Un valsts un visi pārējie te galīgi ņe pricom, esi Tu un Tava sāpe, nekas vairāk..

Man gribētos Tevi vest un vest
Pa tumšzilām sapņu pļavām
Man gribētos Tevi satvert un nest
Uz debesīm tavām un manām.