Kā jau daudzi, es arī dziesmām zinu tikai dažu rindiņu vārdus. Kādā dziesmā dzied kaut kā šādi - no domēm vien, no domām vien mans mīkstums kļuvis ciets. Forši. Kaut muļķīgi.
Domām ir liels spēks. Milzīgs. Tikai līdzcilvēki to neapzinās vai pat negrib apzināties. Un aizbildinās, atrunājas. Tā atrunāšanās (lai neteiktu aprunāšana) jau cieņā.
Pirms kādiem gadiem pat grāmatnieki atzina, ka pieprasītas ir visādas grāmatas, kurās sniegtas pamācības, kā tikt pie bagātības, pat neko nedarot. Un pat ažiotāžu laikam sacēla tas Sekret...
Uz domāšanu, kā aizpildīt krīzes tukšumus, naski. Bet varbūt pati vispārējā domāšana arī radīja to ekonomisko krīzi? Kāpēc tad jau sen dažviet runā, ka zem tas vispārējās ekonomiskās krīzes ir psiholoģiskā krīze?
To, ka pedagoģiskās, izglītošanās lietas ir grāvī, ir zināms jau gadiem. Kad kāds ārēji kaut ko tur sāk darīt, atkal skan tikai neapmierināto vaimanāšana.
Medicīna arī ir grāvī. Pat saka - ātro medicīnisko palīdzību nesauciet tik bieži. Brīnums, ka skaļi nesaka - neslimojiet tik daudz.Šajā lietā gan pati daba ar palīdz - siltā ziemā vecie tik daudz nenosals un nenomirs.
Par pašu medicīnu pie mums man viedoklis nav mainījies kopš jaunības gadiem, kad teicu - es ar to guļu... vilcienā.
Domāšana un medicīna. Arī saistītas lietas. Slimības rodoties no nepareizas domāšanas. Un medicīna jau neārstē cēloņus, bet sekas - slimību. Jā, esot divas vēl šodien neārstējas kaites - vēzis un AIDS. Vēzis arī rodoties no nepareizas domāšanas ilgu gadu garumā. Un vai man kāds, kuru piemeklējusi šī ļaunā kaite, būtu tāpēc jāciena un pat jāmīl vairāk? Lika drusku pagaidīt.Tā domāšana tak vainīga. Un vēzi labi apkarojot cūku sūdi (ne jau izdomāti, bet no cūku kūts).
Domāsim labas domas. Labas domas ir pareizas vai nepareizas domas? Vai otrādāk?