Brīžiem es domāju,
Kamdēļ šajā pasaulē ir civēki,kas neizprot otru.
Un tad es sapratu dažas lietas..
ne viss šajā zemē ir perfekts,ideāls un saprotams
Neviens nekad neizpratīs otru tik dziļi,kā viņš pats.
dažreiz vieglāk ir klusēt.un samierināties ar dzīves melno pusi.
Tikai tu pats valdi pār sevi,savu dzīvi un savām jūtām.
tu vari ienīst,mīlēt,raudāt un smieties.
ja kāds mīl,tad pa īstam.nevis izliekas...tas padara tevi nožēlojamu.
cilvēkam ir dota iespēja dzīvot..dzīvot vienreiz un tas mums katram ir zināms.
izmanto,to ko tev dzīve sniedz..saki jā,un nē.padomā pirms atbildi.
Neraudi,ja zini,ka vari smaidīt.Un nesmaidi ja zini,ka ir jāraud.
Dzīvo kā vēlies Tu,nevis kā citi.
Mīli un saproti.
tikai atceries-neviens nedzīvo mūžīgi...
Tā nu tas ir draugi un visi kas šo lasa,vismaz man tā šķiet,
Tas nav nekas jauns un nedzirdēts,bet gan jau katrs no jums,kādreiz par to ir aizdomājies....
Nu tas tā kā šim vakaram viss...Jauku un smaida pilnu katru dienu...
Keywords: ...276
..... dažreiz vieglāk ir klusēt.un samierināties ar dzīves melno pusi.
Tā samierināšanās un klusēšana var būt daudz par vēlu.
Priecājos par domu dziļumu ! Lai veicas ! Lai ražens 2012.gads !
Cilvēks spēj saprast tikai to, ko piedzīvojis! Ja cilvēks ir zaudējis tuvu cilvēku, viņš saprot arī citus, kas piedzīvo to pašu! Ja cilvēks ir ticis pievilts, tad viņš saprot pieviltos, ja ir bijis izmisumā, tas saprot izmisuma nomāktos! Ja cilvēks nav piedzīvojis attiecīgo situāciju, tad viņš paštaisnīgi to vērtē un bieži vien iedzen cietēju vēl dziļāk, uzbliežot ar paštaisnības āmuru!
............mēs neviens neēsam pilnība ,katrs kautkā dzīvo ,ir cilvēki ,kas daudz domā un daudz domā par jūtu pasauli ,tie tad arī ir tie ,kas ir līdzjūtīgāki par citiem ............šeit dažī manas mīļās dzejnieces vārdi -dzejas rindās
Pilnība
Man patīk skatīties kā tauriņš gaisā plīvo,
Es domāju - lūk, cik viņš brīvi dzīvo!
Bez domu smaguma, bez pienākuma važām,
No smaržas un no medus lāsēm dažām.
Man patīk skatīties kā puķe ziedēt taisās,
Es domāju, lūk drusku silta gaisa,
Un drusku valguma, un smilšu siekas,
Un viņa pārvērtīs to skaistumā un priekā!
No tauriņa un puķes mācīties es nespēju,
Nav spārnus devis Dievs,
Un mantu dalīdama māte daba,
Nav piešķīrusi spārnus man, ne saknes.
Tik saprātu, kas mani liec un loka,
Un pretstata gan dzīvniekam, gan kokam,
No dabas harmonijas ārā plēš,
Dzēš instinktus un tomēr nenodzēš.
Un kaut kur pusceļā uz ideālu,
Es kādu dienu aizaugšu ar zāli,
Uz kurieni mēs ejam - es un tu,
No dabas pilnības, uz sapņu pilnību?
Tev liekas jauka sirsniņa ,Turies draudziņ -turi to tīru -pasaulei vajag arī tos ,kas jūt...................
Jaukumiņš