Sapnis netverami slīd prom, nomoda mirklis neatvairāmi tuvojas. Es negribu, negribu pamosties...negribu! Paveru acis, vēl ir tumšs, es nezinu cik ir pulkstenis, no dzīvojamās istabas puses skan nomācoši ritmisks: "Tik - tak..." tas skan visur - telpā, manā galvā, tas neskan reizē ar sirdspukstiem, un mana mīļotā rāmajiem, pārlieku rāmajiem, elpas vilcieniem.
Manī sakustās nemiers, es zinu, ka kaut kas ir noticis. Tikai nezinu, vai es gribu zināt, kas tieši noticis. "Tik - tak... Tik - tak". Man liekas, ka jau domāju pulksteņa uzspiestajā ritmā, pieceļos gultā sēdus, pulkstenis tikšķ, mans mīļais elpo. Viņš elpo pārlieku mierīgi.
Man iekņudas pakrūtē, es pēkšņi zinu, kas ir noticis, klusītiņām pieceļos, ietinos halātā un eju...uz virtuvi.
Ar aizturētu elpu atveru ledusskapja durvis un... JĀ!! Viņš to ir izdarījis! Viņš ir apēdis pēdējo šokolādes kūkas gabaliņu, no kura ES! vakar atteicos, rakstura audzināšanas vārdā... Ak, nu KĀ!? viņš to varēja?! Kā viņš tagad var tik mierīgi gulēt, un tik pārlieku mierīgi elpot... ? Un es...un man.....?
Keywords: Dzīve38617, attiecības38711, attieksme3443, nodevība.0
Viņš grib Tevi ...... slaidāku
Noslēp datoru uz viņa mošanās laiku
Vēsi .Mans draugs arī tā var . Toties kompensē ar veselu torti ...
Ka jau mineju-ja gatavo no kaktussu sulas,tad mele paliek lipiga.
Tu Joko?Tik labs alus,ka Latvija nav pieejams pat Texass firmas veikalos!
Nu nē jau, un alu arī nedzer
Tik negants..
Es vēl biki'biki dzīvot gribu
Zem viena karoga-drikst atlauties.
Bik vajadzétu pàrmàciit,pédéjo alinu noslépt
Tu gan, Max Max tā nekad nedarītu
...tā nu samaksāji par MASKU...
Mīlotajam nebija kompleksi pret gardu kūku
hi,nu gan vinsh Tev negantnieks
Taisnība Tev ,Vilni, bet es te vienu mirkli izpaliku. tagad lieku vēlreiz tos, kas man pašai labak patika. Man liekas, ka komentāri tagad ir interesantāki
Viņš ne to vien var
Lìdzīgi no reklāmas par "kārums" sieriņiem...:))
P.S.
Laikam gadu atpakaļ šo stāstiņu jau lasiju tabā blog, vai taisnība? Tad bija dzīvāki komentāri...
Nu tādi viņi ir rīmas ,ko nu
Tā kūka varētu sapūt un nebūtu žēl, bet ja to apēst iedrošinājies viņš, tad nu gan tā ir traģēdija, protams.
Es tikai nopriecātos,jo nebūtu kārdinājuma uzņemt liekās kalorijas,kuras nemaz nav vajadzīgas.
Patiešām jāpriecājas, ka tas otrs bijis tik labs , atbrīvodams no kārdinātāja un liekiem kg !!! Nu kur var rast labāku risinājumu ; parasti visi tielējas : "" paldies, bet es negribu ...""