Viss bija paša rokās. Negribas ticēt, ka kāds varētu viņam no rokas izņemt  iecienīto balszama glāzi, un viņa roka pēc tās vairs nestieptos.... Te ir tas moments no šodienas bloga, ka vienmēr vainīgs kāds cits...
     Lai sēro viņa talanta cienitāji, bet es tai cilvēkā nesaskatu dievekli, jo esmu redzējusi viņu tādu, ka kauns palika  skatoties....

Sasilda gan tas nu tiesa

dziest kāda svece
tumsa pārtop par gaismu
un sildīt nāk mūs

Un arī viņu nesaprata.......tā nievājošā attieksme.......nu ko tāds jau ir to mīlēto liktenis......lai vai kā, bet otru iespēju neviens viņam nedeva

            Šodien pa radio atgādināja, ka šodien Mārtiņa dzimšanas diena, un paliek gads kopš viņš TRAĢISKI gājis bojā..... Protams, ka ikviena aiziešana ir traģēdija palicējiem, īpaši, ja tas bijis elks kādai cilvēku grupai.... Traģiski aizgāja bojjā Aivars Šics, Uldis Duka, Dainis Virga..... Bet Mārtiņš Freimanis pats sevi nolēma tādam liktenim....
         Aiz sevis viņš ir atstājis dziesmas, ko daudzi dievina..... Rakstīja  dziesmu tekstus, kaut haotiskus, bet rakstīja....Un necienīja arī savus kolēģus....Diemžēl....

Mārtiņa dāvana mums ir viņa Mūzika, kā neaizstājams dārgums. Paldies, Mārtiņ!

Sorit braucot no darba majup klausijos vina dziesmas,loti skumji,forss dzeks bija.

Mazais dīvainītis ..., kā neatklāts SUPER NLO viņš neilgi bija starp mums , atstājot savu dziesmu gaišās skumjas ...

Viņš dzīvoja uz maksimālās atzīmes , ātri aizgāja , paliekot mūsu sirdīs ...

"Man pieder mazietotu mīlestību veikaliņš ar leti, kasi un glīti sarindotām, maigi apbružātām siržu rindiņām."
/M. Freimanis/.........un vel jo projām Mārtiņ tev pieder šīs siržu rindiņas......un tiekamies šovakar Mŗtņa piemiņas koncertā TV3 20.20

..tiekamies, Lāčuk!...un kopīgi padziedāsim!
..zinu, ka neiztikšu arī bez asarām...

Tad vakarā tiekamies koncertā pie televīzoriem