Es aizbēgšu un pārvērtīšos ziedā,
Es iesakņošos kalna pierē cietā
Un iemācīšos sūkt no akmens veldzi
Un izsmaržot nakts klēpī savu smeldzi....
Pirms lēnām vītīšu zem dzērvju kāša
Ik lāsi saldmes bitēm atdāvāšu....
Es visu darīšu, lai iespītētu,-
Tu nepaliksi viens,
Es atstāšu tev rētu.
/Ārija Elksne /
Keywords: dzeja18356, mīlestība34034, attiecības38711
Nevajag,nevajag retu,vai šķiroties nemakiet kļūt tikai par paziņām....
Spīts - pati sliktākā lieta,
Ko gribu sev nodarīt ;
Tā sagrauj tik mani :
Tā nopļauj
Un izžāvē mani
Kā raudošu siena vālu ...
Vai vērts runāt par rētām ,
Ko savā ,
Ne tavā miesā es cērtu ?
..tiešām, vai vērts atstāt rētu?....pirms atstāj, padomā...kam tā sāp....vai ne pašai???????
Tas nebija domāts , ka vīrietis pielīdzināms sunim , bet tas kā salīdzinājums , ka rētas dzīst pamazām , ejot gadiem. Jā , piekrītu rētas , ja tās iegūtas cīņā par sievietes sirdi, rotā vīrieti, jo kurai gan sievietei , negribas būt dzeloņainai kalnu puķei , kuru nevar viegli gūt....
Skaisti vārdi! Rētas jau tikai vīrieti padarot pievilcīgāku! Ak, kā gan gribētos, lai šie vārdi būtu īsti, bet dzīvē notiek savādāk...diemžēl. :(
Ieva, es negribētu vīrieti pielīdzināt sunim....pēdējie ir ļoti uzticami
Zināms , sievietēm rētas neaizdzīst tik ātri , kā gribētos, bet arī ne visi vīrieši ir vienādi, pat suņi savas rētas laiza , lai ātrāk aizdzītu....
vīriešiem tās rētas bijušas nebijušas, ātri sadzīst, ja vispār ir, ko nevar teikt par pretējo dzimumu:)
Robčik, visi dzīvojam zem saulītes
Vilni, vai jau liela kolekcija ?
Vīrieši, Ieviņ, tās rētas kolekcionē un jo vairāk jo labāk.
tev tas vairs nespid....
Dzīve nav alfabēts , kur visiem burtiem ir sava vieta. Lasot tie maina savas vietas un katru reizi sanāk savādāks vārds, tā pat arī dzīvē., nekad nevari zināt , kā būtu bijis labāk...
Iespītēt var tikai sev un tikai sev ...
Lūcija , tā tas ir , ja Tu ej pretim cilvēkam, atbildība, saprāts paliek kaut kur jūras viļņos,un tu nekad nevari zināt kur viļņi to izskalos krastā.....
Rētas mēs atstājam tikai paši sev !
Nu laikam mīlestībai nav šķēršļu un robežu pat atbildība izjūk vējā.
Vai nu kādam vajag spītēt ?! Mīlot mīl un mīlestību rada :) !
Vai tad , kad tev blakus ir cilvēks, pasi prasi, parasti tici vārdiem līdz tam brīdim ,kamēr var ticēt....
Labāk to nedari jo precēts ,labums ātri pazūd.
Valdi, neuztraucies , gan jau sadzīs, tas nekas ka kaut kas paliks no rētas, tā pat atmiņas