31.12.2009
..bija pēcpusdiena,kā reizē laiks,kad ar draugiem bijam sarunājuši braukt uz Balviem vecgada vakaru tā kartīgi nosvinēt pie tur dzīvojoša,mums labi zināma drauga.
Tā domāts-darīts,salēcam visi braucamajā un prom bijām.Pa ceļam iegriezāmies veikalā,jo ar tukšām rokām parasti ciemos neiet..labi,paņēmām paris pudeles šamanieša un vēl šo to "biki ņiknāku",nospriedām ka labāk tā, nekā ka pietrūkst un braucam tālāk.Nonācam pie šīs musu norunātās majas un lepni soļojam tik iekšā,bija jau acīm redzama jautrība bez mums sakusies, mes paklīdam kur nu kurais.Es iegāju virtuvē kur pirmais kas iekrita acīs, bij sekcijas plaukts virtuvē ,kas bija bagātīgi piekramēts ar grādīgajiem..ilgi nedomādams,saliku visu pa vietām un iejuku pārējā "ballītē",kas tā tiri jutri uzņēma apgriezienus.Bija daži,kas ņēmās pa virtuvi-kādus salatiņus un uzkodas gatavoja.Citi tikmēr izklaidējās pa māju kā vien mācēja(gandrīz vai neliels cirks :D )gaidīdami Jauno gadu un lielo bum bum gaisā.

Tad arī pienāca sen gaidītais vakars-paša salūta uznāciens..cik nu bija kas bija,savācāmies skatīties šo salūtu.Protams,bez šampanieša svētki nu nekādi.
Pulkstenis bija bez dažam mīnūtēm gandrīz 12it tapec steidzām ārā uz pagalmu,no kura bija jau redzamas jau dažu nepacietīgo bum bum,kas laida gaisa savus pirobrīnums,kas ta vien visam vakaram jau sāka pieskirt vēlamo efektu..Ar Daini paķēram pa šampja pudelei un devāmies labāka skatu leņķa meklējumos uz Balvu centra pusi.Tākā bijam jau “labie” ,pa ceļam stukodami kas ko kā,sabļaustījamies ar citiem mums līdzīgiem svinetajiem,kas labu laimigu jauno gadu vēlēdami turpināja savu ceļu.
Salūts drīz vien arī sakas,bet mes, brīnumainā kārta bijām nonākuši jau pie Kultūras nama un ieņēmuši vai labākās vietas uz ceļa vidus...kāds bija mans pārsteigums ka Balvos ir tik daudz cilvēku,piedevam vienkopus,kas bija salasījušies  vērot salutu..daudz..nu vienkārši daudz...Te ne no šā,ne no tā no ši nama pacēlās salūta vilnis,kas krāšņi izgaismoja visu apkārtējo debess jumu un kā arī cilvēku parklāto zemes virsmu,uguņošana drīz vien pieņēmās spēkā.Tajā brīdī tada prieka sajūta pārņēma,skatoties visapkart-visi tik aizrautīgi lūkojas debesīs..
Tas bija krāšņs pasākums-to vajadzēja arī iemūžināt,ko ari es izdarīju pamazam malkodams šampanieti.
Salūts ilga diezgan labu brīdi, vēl jo vairāk rotādams debess jumu,kurā škiet uzzīmeta kāda abstrakta ainava,kas pamazām nodzisa aukstajas un tumšajas debesīs.Tad to papildināja vēl nākošais salūta vilnis..no malas ļoti labi bija dzirdami cilvēku,komentāri,apbrīna un liekas arī pat kāda klusa vēlēšanās..Acis mirdzēja vai visiem,kuram vairāk vai mazāk-arī man.Īstenībā krāšņs pasākums.Brīžiem likās,ka ar kādu no šīm pirotehnikas raķetēm notrieks kadu zvaigzni,bet velti bija cerēt,jo tas ātri vien aplauzās šīs varenas tumsas priekšā.Pamazam viss sāka pieklust un satumst,ko pavadīja cilvēku pūļa sauciens” Laimīgu šo 2010 gadu!” Tad ari cilvēki paklīda kur nu kurais,līdz ielas kļuva pavisam tukšas,kā pēc kāda kara-ielās palika tikai pēdu nospiedumi vien un pa kadai tukšai šampja pudelei.
Nu re,salūts bija redzēts un vareja iet “podus gāzt”.Aizgājam atpakaļ uz māju vēl ko varbūt uzēst,jo tā gribejas ēst ka vuj.Tur protams apedam visu ko vel varja apest un protams uzdzert arī biskiņ-kā saka; ”jautrākam prātam”.
Sākām domāt (kā parasti),ka vajadzētu aiziet uz Kultūras namu kaulus “pakustināt” un protams ar kādam meitenēm,kuras vel vajadzēja atrast..Sākam knibinaties pa naudas makiem mekledami naudu biļetei,jo ieeja bij maksas.Tā nu savā, ne visai lielaja saplīsušaja makā salasīju kā par brīnumu 2 Ls ,
biju ļoti priecīgs,vēl pat varēju čomiem aizlienēt:)Domāts darīts un uz namu prom.Nonācām pie ši varena kantora.Pie Ziemassvētu egles kads vīrs lēja laimītes no alvas par 0,50 sant. laikam,tad nu mes pie šamā blakus stāvam kā štiki,un vērojām šo procesu.Tāka naudas vairs nebija ari šo laimīti izliet nesanāca,tas pārak nesarūgtinaja tad ari stūrējam tālak uz nama durvju pusi.Tur jau bija izveidojusies neliela rinda,kas pamazam palielinajas.Nopirkām biļetes un bijām kantorī iekšā,ka par brīnumu tur tikai bija pāris cilvēku un tie pāsi pa krēsliem gulšņāja,tikai divas mazas meitenes pa vidu  zālei lakstīja ka “popstāri”:)acīmredzams bija tas ka lielakoties visi iestiprinajas,barčikā pie ieejas.Tā nu nospriedām mums ari vajag-un uz maju prom pec kada grādiņa.Pēc kadas nepilnas stundas bijam atpakaļ jau “nobriedusi” pasācienam,iegajam zalē-jedrit vai kas tautas bija saradies..Apgriezties bij kā bij!Iejukām pūlī kurš nu kur,ka nu kurš..tur bija tads pavājš apgaismojums ,bet pietiekams lai redzētu kur iet un pie ka iet..pirmās,kas acīs krita bija “špaktelētas” čačas un solarij zaķi.Man nākam viņam klat,es ievēroju tādu nicinošu skatienu vērstu pret mani-atbildēju ar tādu pašu un gāju savu ceļu kur pavisam citur.
Ķert meičas bij jautri,bet vel jautrāk bija saņemt tā tauta saucamo “kurvīti” :D -tās viņu atrunas ka smiekli pat brīziem nāca,laigan es jau ari nebiju nekads dižais princis baltā mersī,bet nu tomēr.Maniem čomiem liekas veicās labak neka man,šos tik redzu te ar vienu,te ar otru,beigās ar“manu čaču”..tādi manīgi zāni:D
Tā nu pilnigi nebija ka man netrāpījas -kāda noteikti par mani vecāka sieviete bij un viss..lai nu beidzot man bij gana kurvīšus lasīt un tāds piekusis piesēdu zāles krēslos un vēroju kas notiek uz deju zāles.Pie manis piegāja bra4ka un laikam saprata ka es te kurvīšus tik lasu:D, mudināja tik: “davaj,davaj..”es ari nospriedu vēl vienu reizi un viss- uz māju gulēt.
Ievēroju netalu no manis pa kreisi sēž viena meitene,neko darit,saņemu pedējo dūšu aiz kakla,piegāju pie viņas un uzlūdzu dejot,Viņa bija nu , nu... tāda nopietna ar klusu skatienu,kuru palaikam pagrieza pa visu zāli-tāda ar kautkādu  “knifu”..Pirmo reizi šajā vakarā,man paveicās ar tīkamu meiteni.
Sākam dejot un es jautāju viņai,kādā vārdā man viņu saukt,tā nu mēs iepazināmies,viņas vārds bija Sarmīte,un tad viņa jautāja pretēji: kā sauc mani-”Jānis” es atteicu,”kāda sakritība,manu brāli arī ta sauc” sacīja viņa..sasmaidījamies nu tā dejojām kadu brīdi.Tā nu dejojot,pāri Sarmītes pleciem , vienā zāles sturī ievēroju savu brāli rādam “okey,bagais,izdevās”,uz ko es atbildēju ar to pašu.Es biju lepns par tādu veiksmi.
Tā nu mēs tur dejojam ,šo to pārspriedām..un ta pat laiku nemanot ,tas skreja kā pats nelabais.
Lai gan laiks skrēja nemanot,bet nogurums lika to manī,tāpēc izdomajam ka vajadzētu nedaudz atpūsties un piesēst,piesēdām,viņai savajadzējās uz dāmistabu.Sarmīte aizgaja,es gaidīju,apkārtni vēroju un vēlreiz gaidīju,man likās,ka jau kada pus stunda pagājusi,bet viņas kā nav tā nav.Pie sevis nodomaju:”Varbūt aizbēga jau?” tā mazliet neērti palika.. “vēl mazliet pagaidīšu un iešu mājas” ,vērodams to virzienu, uz kuru pusi pazuda viņa..necik ilgi vairs nebija jāgaida,viņa “iznira” no cilvēku burzmas visā savā sievišķīgumā un mani tas tā nomierinaja,ka uzreiz visas domas aizmirsās..Mes dejojām vēl kādu laiku,
apspriedām vēl šo to, ko vēl varēja dzirdēt cauri skaļajai muzikai.Bija lieliski redzams,ka viņai patika dejot-it īpaši pie bumsīgākas muzikas,es ka pratu ta turejos līdzi viņas ritmam,lai gan nebiju nekads dižais “PartyStar”..bet tas tā,kaut ka sanaca un bij labi.Dejojām tur līdz kādiem pulksten 3-4 no rīta,līdz  viss baļļuks sāka pamazām norimties,nospriedām,ka laikam pagaidām šim “gadam” ir pietiekami dejots un tā pamazām gājam uz garderobes pusi.Es sekoju viņai aiz rokas,klusi vērojot viņu sānis.. likās mazzliet dīvaini,viņa mani veda aiz rokas kā mazu bernu...BET MAN PATIka :D
Bijam nonakuši pie garderobes pēc saviem apģērbiem,gaismā,kur beidzot arī ievēroju viņas skaistos,brīvi izlaistos ķiršu sarkanās krāsas matus un seju,kuru centos iegaumēt.Daiļš bija mans “guvums”..pie sevis nodomāju.
Viņai bija arī tādas pašas krāsas jaka/mētelis,bet tam jau uzmanību nepievērsu-galvenais,ka viss kopā labi izskatījās..pats arī sapakojos un kopā izgajām ārā.Tākā jau mums bija laiks pa mājam iet,piedāvaju viņu pavadīt līdz mājam, “nav arī tālu” teica viņa un mes ari gājām.Viņai bija taisnība,tālu nebija jāiet-tikai kadi 200m vien.Drīv vien arī nonācām pie viņas kāpņu telpas durvīm..Rokās sadevušies viens uz otru skatījāmies un brīdi tajā,kad ar smaidiem mainījāmies,kaut ko prātā perināju:”Vai vispār kādreiz tiksimies?”..
“Paldies par vakaru jauko..“ viņa teica un es kaut ko tik nobubinaju zem deguna.. pat sķirties negribējās uz brīdi.Manuprāt,man pat likās ,ka viņa ko gaida un es tāpat..Nenocietos un paprasīju viņai telefona numuru
“Ja nu vēl kādreiz uz kadu baļļuku aiziet varētu un tādā garā..” es tā kautrīgi novilku, un viņa tā īpatnēji arī piekrita un iedeva savu tel.numuru.Tā nu mēs atvadījamies un viņa pazuda tumšajā kāpņu telpā,bet es tādā nesteidzīgā solī,soļoju mājup.Tāda īpatnēja sajūta bija pārņēmusi mani,itkā kautkādu labu darbu būtu paveicis-esmu ieguvis kautkādu dzīves jēgu,jutos ka tramvajs kas no sliedem noskrejis un trāpijis uz jaunam sliedēm..Nakts vispār tāda tumša,debesis zvaigžņu klātas un mierīgas,kraukšķoš sniegs zem kājam..vārdu sakot –izdevies pasākums.

                    
Te viens mirklis un bija jau rīts,visi “šmigainie” jau bija pamodušies un brokastoja,pārrunajot kā tad vakarnakt esot gājis.Kas kuram,kas pa kam un kur bijis,mani nepārāk interesēja-man bija svarīgākas lietas darāmas.Loti gribējās zināt,kā tad klājas baļļukā satiktajai Sarmītei…
Telefons rokā,ko rakstīt smskā?Tā arī uzrakstīju: “Kā klājas un vai “vēl dzīva’? Necik ilgi,atnāca atbildes sms,kur rakstīts bija: “Paldies ,jūtos labi,bet kas jautā?” –atbildēju ka tas esmu es un laikam arī viss uz kādu bridi/laiciņu.Bet atbildes škita tādas “vēsas” un padomāju varbūt tomer nogurusi,kā nekā viņai taču sava dzīve.
Nākošajā dienā uzrakstīju viņai sms,cerēdams nedaudz pačatoties un iepazities tuvāk(cik nu ar sms palīdzību iespējams) bet atbildi tā arī nesagaidīju ne stundas,ne četru un pat visu 2 nedeļu garumā..
es gaidīju un gaidīju,lidz likas ka viss pazitīvais ir beidzies un atkal velkos pa vecajam,sarūsējušajam sliedēm.Beigās jau biju nometis cerību ar domu-mani gan atšuva..Te ne no šā,ne no tā telefonā sms!Skatos – un no Sarmītes..Likās dzīvot sāku no jauna,krāsām atkal ir savas krasa,tēja pat sāka garšot savadāk..Tā interesanti,lūrēt ka idiotam telefonā,lūrot uz burtiem un to kombinācijām,bet...