es te ne vienu no jums nav acīs redzējis, un īpaši neskumstu pēc tā
kas grib, lai lecās - pie dirsas maziņš karodziņš un vējāplīvo mutiņš

ja kādam kas nepatik, lai osta šņagu

eomis laikam viens izlasīja, berziņa sapņo par sevi - zīmulis šai rokā. viss šcikeniekā, ti nedirs tos jēlos pantiņus no rīta un nedirs ķešā. mana kabata nav pampers.
Es ar maukām napisos - varu pa velti.

romi,  a ko, vēsi...tik pašam jāosta

19 gados biksēs dirsi,bet 50 gados dirs amigos!   Jopķik,labāk būtu skaļi nopirdies...

Sapņo vien tālāk, Valdiņ...

juri, kāpēc krumos? es atdošu tev, vai tad tu vecam vīram kādu pīli nenošausi vai

Bēziņ Santa jau izlasīja, nu būs Gogoļa stāsti - apvelc sev krīta apli apkārt, vai iekāp ar vienu kāju fajansa podā

Šito uz nakti nemaz nevar lasīt...

... vecīt ! Tev ir jāmet plinte krūmos ... vecs esi palicis ...    

man te kautkur bildēs bija tās bikses, kur mēs ar spuļģīti vēl ģitāras gklāstījām, tūlīt sameklēšu

a man mutere pa vienu nakti uzšuva džinsus ar baltu strīpu vīlē. vienā naktī. iegāju skapī, man džinsu drēbes bikses, bet vairs nav džinsi   esiet pazīstami - mana mamma

Nezinu,kā ar tām asinīm,bet gaidīt kādu mājās no kara ir grūti.Man brālis Afganistānā bija.Atbrauc mājās atvaļinājumā un saka,ka 2 oktobris viņam otra dzimšanas diena.Otreiz gaidīt vairs negribu.

Rītā parunāsim par šito. Rītā. 23.

tagad jau varu, a tad bija brezenta josla ap elkoni un ej...bet tā nebija. braucām ar mašīnu. 74 protams bija, katram, kara biļetē ierakstīts, gāzmaskas numurs arī bet vāģim aiz sēdekļa. 32 patronas ragā, otrs rags somā, un vēl 42 kilogrami plecā. Pie normāla šuhera apmēram 2-3 minūtes, ne vairāk.
Kad noplaka tie dūmi, man Kuzja prasa (pašam rokas trīc) - dļinnij, ti ssīš? un es tā skatos - man tāda maza strīpiņa, kā meitēna mīziens, tek tieši zābakā. Izrādījās vēlāk tie nebija mīzali

Es tev varētu pastāstīt daudz par to kas notika Bosnijā, Irākā , Afganistānā, bet es to nevaru..........katrs mēs esam tur kur esam........katrs daram to ko daram.....un domā, ka tā ģimenēm viegli, kuras tā arī nesagaida savus mīļos mājās, cits vel tagat naktīs pamostoties kliedz no pārdzīvotā.......mēs katrs daram savu darbu un vai tām ģimenēm Norvēģijā tagat viegli....tu izliki savu sāpi....un dzudziem tāda ir

Ineta tev ilnīga taisnība, katrs daram to kas mums nolemts un raudam spilvenā, bet tā nu tas ir ...kam tagat viegli

Valdi, sievietēm tās smadzenes nedaudz savādāk strādā. Ja jādara, jādara, nav laika domāt un ļauties emocijām- ir bail vai slikta dūša, vai nav!

Valdi-katram ir savi pārdzīvojumi.kā vīriešiem tā sievietēm....

acīm redzot Valdi tu neko nezini

tā zifftiņ laikam tikai vakar noķerta, stulba kā 40 pudi dūma. izlasi visu, pēc tam dzejo