Izlijis dubļains ceļš uz viensētu manu
acīs tumsnēji mākoņi sagūluši
neizbraucams tas ceļš
atnāc
dubļu kurpēs izbrien ceļu pie manis
bērzu un pūpolu zarus nes
kā olīvzariņu knābī
pa ceļam akmeņus nesvied
nevienā dārzā
aizber ar akmeņiem bedres
atnāc pēc ilgajiem lietiem
ļauj man piedzimt par varavīksni
no tava smaida
/ Irēna Auziņa /
1989
Keywords: attiecības38723, pavasaris54
Blocked profile
March 31 2012 16:11Skaisti...un forša dziesma,patīk ļoti....
Kurzemniece E. March 30 2012 23:48Manas domas nezin,kas ir dubļi,tās kā tauriņš no zieda uz ziedu.Uzziedi un būšu arī pie Tevis.
Henrijs L. March 30 2012 19:53dzīve ir kā zebra,melna svītra balta,melna,balta...un beigās vienmēr pakaļa.
Vineta K. March 30 2012 19:26Nekas,jau nemainas.
jautrite b. March 30 2012 19:02Un es Irēnu Auziņu arceros kā meiteni mazu.Bet neizbraucami drīz būs visi ceļi-bedre aiz bedres
Blocked profile
March 30 2012 16:01Viss ir pārejošs - dubļi drīz puķēs saplauks .